Atvērt galveno izvēlni

Andrē Žids (franču: André Paul Guillaume Gide; dzimis 1869. gada 22. novembrī, miris 1951. gada 19. februārī) bija franču rakstnieks.

Andrē Žids
André Gide
Andrē Žids 1920. gadā
Andrē Žids 1920. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 22. novembrī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1951. gada 19. februārī (81 gads)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Paraksts André Gide signature.svg
Literārā darbība
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1947)

BiogrāfijaLabot

1947. gadā Žids saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

A. Žids pazīstams ar saviem morāles un tikumības problemātikai veltītajiem, kā arī autobiogrāfiskajiem darbiem. Viņa populārākie darbi ir Les Nourritures terrestres, L'Immoraliste, La Porte étroite, Les Caves du Vatican, La Symphonie pastorale ("Pastorālā simfonija", 1925), Corydon, Les Faux-monnayeurs ("Naudas viltotāji"), Si le grain ne meurt ("Ja grauds nemirst", 1924), Retour de l'U.R.S.S. ("Atgriešanās no PSRS", 1936), Journal intime - Et Nunc Manet In Te ("Dienasgrāmata - un tagad viņa dzivo tevī", 1951)[1].

Darbi latviešu tulkojumosLabot

  • Pastorālā simfonija. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1949; 2. izd. 1950; 3. id. 1994.
  • Sievu skola. Roberts. Ženevjēva. Tulk. V. Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1951, 2. izd. Rīga: Avots, 1993.
  • Pazudušā dēla atgriešanās. Tulk. M. Silmale. Avots, 1988, Nr. 3.
  • Atgriešanās no Padomju Savienības. Tulk. I. Gailāns. Avots, 1989, Nr. 3.
  • Naudas viltotāji. Tulk. S. Jaunarāja. Rīga: Artava, 1994.
  • Ja grauds nemirst. Tulk. J. Grostiņa. Rīga: Atēna, 2012.

AtsaucesLabot

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.

Ārējās saitesLabot