Heincs Josts (vācu: Heinz Jost; dzimis 1904. gada 9. jūlijā, miris 1964. gada 12. novembrī) bija SS brigādenfīrers un policijas ģenerālmajors. Nodarbojās ar spiegošanas operācijām SD sastāvā. Pēc Valtera Štālekera nāves no 1942. gada marta līdz septembrim darbojās Rīgā kā Einsatzgruppe A vadītājs.
Dzimis nacionālistiski noskaņota aptiekāra ģimenē. Studēja tiesības un ekonomiku Gīsenes un Minhenes universitātēs. NSDAP biedrs no 1928. gada. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā strādāja policijas struktūrās. No 1934. gada - SD struktūrās. Nodibinoties RSHA, kļuva par VI nodaļas (ārvalstu izlūkošana) vadītāju. 1942. gada martā Josta vietā tika iecelts Valters Šellenbergs, bet Josts nosūtīts uz Ostlandi. Vēlāk tika iecelts par virsnieku sakariem starp Alfrēdu Rozenbergu un Evaldu fon Kleistu, bet 1945. gadā atvaļināts no dienesta.
1948. gadā tiesāts Nirnbergas procesa Einzacgrupu prāvā. Notiesāts uz nāvi, sods nomainīts uz mūža ieslodzījumu, bet 1951. gadā no ieslodzījuma atbrīvots. Vēlāk strādāja par nekustamo īpašumu mākleri.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heincs Josts.
