Atvērt galveno izvēlni

Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (vācu: Paul Ludwig Ewald von Kleist; dzimis 1881. gada 8. augustā, miris 1954. gada 13. novembrī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Vienīgais vācu feldmaršals, kas miris padomju gūstā.

Evalds fon Kleists
Ewald von Kleist
Evalds fon Kleists
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 8. augustā
Braunfelsa, Prūsijas karaliste, Vācijas Impērija
(Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1954. gada 13. novembrī (73 gadi)
Vladimira, KPFSR, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals
Dienesta laiks 1900 – 1938, 1939 – 1944
Valsts Vācijas Impērija, Veimāras republika, Trešais Reihs
Struktūra reihsvērs, vērmarhs
Komandēja XXII armijas korpuss, Fon Kleista tanku grupa, 1. tanku grupa, 1. tanku armija, Armijas grupa A
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub und Schwertern)

Dzimis aristokrātu ģimenē. Karadienestā no 1900. gada. Pirmā pasaules kara laikā piedalījās Tannenbergas kaujā. Dzelzs divīzijas sastāvā piedalījās Cēsu kaujās. Pēc kara dienēja reihsvērā. 1938. gada februārī atvaļināts no dienesta.

1939. gada augustā atkal iesaukts armijā un iecelts par XXII armijas korpusa komandieri. Piedalījās Polijas kampaņā. Kaujas par Franciju laikā komandēja Fon Kleista tanku grupu, kurā ietilpa 5 no 10 Vācijai tolaik esošajām tanku divīzijām, tā faktiski kļūdams par vēsturē pirmās tanku armijas komandieri. 1941. gadā Kleista tanku grupa tika nosūtīta uz Dienvidslāviju un Grieķiju.

Pēc Vācijas iebrukuma PSRS fon Kleista komandētie spēki karoja armiju grupas "Dienvidi" sastāvā. Realizēja padomju armijas sakāves pie Umaņas un Kijevas, cīnījās pie Rostovas pie Donas un Ziemeļkaukāzā. Atcelts no amata, jo apsūdzēts par to, ka zināja par 1944. gada jūlija sazvērestību pret Hitleru, bet nav ziņojis par to.

1945. gada 25. aprīlī amerikāņu arestēts un pārvests uz Londonu. Kā liecinieks izmantots Nirnbergas procesā. 1946. gada septembrī nodots Dienvidslāvijas varas iestādēm un notiesāts uz 15 gadiem. 1949. gada martā nodots PSRS un vēlāk notiesāts uz 25 gadiem. Miris ieslodzījumā.

Ārējās saitesLabot