Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)

Šis raksts ir par 1216. gada karagājienu uz Hariju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Hariju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1216. gada karagājiens uz Hariju notika 1216. gada vasarā pēc Igaunijas pirmās sadalīšanas. Tajā piedalījās Igaunijas un Livonijas bīskapu sabiedrotie līvi un leti, un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur jau iepriekšējos gados kristīto Sakalas zemi, kur par pavadoņiem tika paņemti šīs zemes vecākie. Četrās dienās tika nopostīta Igaunijas vidienē esošā Harijas zeme.[1]

1216. gada karagājiens uz Hariju
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens caur Sakalu virzījās uz Hariju (kartē - HARJU).
Datums1216. gada augusts
Vieta
Iznākums Krustneši izpostīja Harijas ciemus. Sapulcinātais igauņu karaspēks nolēma neuzsākt kauju ar iebrucējiem.
Karotāji
Harijas zemju karaspēks Zobenbrāļu ordenis,
krustneši no Vācijas
,
Livonijas bīskapijas vasaļi
līvu un letu karavīri
Komandieri un līderi
Harijas novadu vecākie Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas, ordeņa mestrs Folkvīns,
līvu un letu zemju vecākie
Zaudējumi
daudz nogalināto