Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)
- Šis raksts ir par 1216. gada karagājienu uz Hariju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Hariju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1216. gada karagājiens uz Hariju notika 1216. gada vasarā pēc Igaunijas pirmās sadalīšanas. Tajā piedalījās Igaunijas un Livonijas bīskapu sabiedrotie līvi un leti, un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur jau iepriekšējos gados kristīto Sakalas zemi, kur par pavadoņiem tika paņemti šīs zemes vecākie. Četrās dienās tika nopostīta Igaunijas vidienē esošā Harijas zeme.[1]
1216. gada karagājiens uz Hariju | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens caur Sakalu virzījās uz Hariju (kartē - HARJU). | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Harijas zemju karaspēks |
Zobenbrāļu ordenis, krustneši no Vācijas, Livonijas bīskapijas vasaļi līvu un letu karavīri | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Harijas novadu vecākie |
Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas, ordeņa mestrs Folkvīns, līvu un letu zemju vecākie | ||||||
Zaudējumi | |||||||
daudz nogalināto |