Grieķi

Grieķi (pašnos. Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji. Pieder pie lielās eiropeīdās rases Vidusjūras apakšrases. Runā jaungrieķu valodā, kura veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Rakstības pamatā ir grieķu alfabēts. Literārā valoda izveidojušies 19. gs. vidū. Pēc reliģiskās piederības grieķi lielākoties ir pareizticīgie.

Έλληνες

Visi iedzīvotāji
~14 500 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Grieķija:    11 000 883 (2003. g. dati) Kipra:    689 471 (2001. g. dati) ASV:    1 153 307 (2000. g. dati) Austrālija:    375 703 (2001. g. dati) Vācija:    316 000 Gruzija:    15 500 (2002. g. dati) Kanāda:    215 105 (2001. g. dati) Lielbritānija:    200 000 Krievija:    128 000 Albānija:    106 000 Ukraina:    92 000 Uzbekistāna: 9 500 Dienvidāfrika 50 000 (2002. g. dati)
Valodas
grieķu valoda
Reliģijas
pareizticība, ir arī katoļi un protestanti, musulmaņi, ateisti
Radnieciskas etniskas grupas
grieķi ir indoeiropieši
Etnogrāfiskās grupas
???

Vēsture

Grieķu nācijas etnisko pamatu ir veidojusi sengrieķu tautība, kura sāka veidoties 2. g.t. p.m.ē. pēc joniešu, ahaju, eoliešu un doriešu cilšu pārcelšanās uz Balkānu pussalas dienvidiem, Egejas jūras salām un Mazāzijas pussalas rietumu piekrasti, asimilējot vietējās tautas (pelasgus u.c.).

Vienota grieķu kultūra izveidojās laikā, kad notika Melnās un Vidusjūras kolonizācija (8.-6. gs. p.m.ē.). Nosaukums "helēņi", ar kuru sākumā tika identificēta cilts kas apdzīvoja Hellādu (Tesālijas apgabalu), izplatījās uz visiem grieķiski runājošiem iedzīvotājiem (šajā nozīmē pirmoreiz lietots tika 7. gs. p.m.ē.). Acīmredzot iesākumā etnonīms 'grieķi' tika attiecināts uz vienu no Ziemeļgrieķijas ciltīm, atvasinot Boijotijas pilsētas Graijas nosaukuma. Vēlāk to piesavinājās romieši, domājams pēc kontaktiem ar Ziemeļgrieķijas piekrastes iedzīvotājiem un attiecināja to uz visiem helēņiem. Hellēnisma periodā, ap 3. gs. p.m.ē., izveidojās un izplatījās, izspiežot vietējos dialektus, vienota grieķu valoda - koinē.

Senie grieķi radīja augsti attīstītu antīko civilizāciju, kurai bija liela loma Eiropas un Tuvo austrumu attīstībā. Viduslaikos grieķi veidoja Bizantijas impērijas kodolu un oficiāli saucās romeiji (romieši). Pakāpeniski viņi asimilēja no ziemeļiem migrējošos trāķiešus, ilīriešus, ķeltus, valahus, slāvus un albāņus.

Osmaņu impērijas valdīšanas laiks Balkānos (15. gs. - 19. gs. pirmā puse) atstāja lielu ietekmi uz grieķu materiālo kultūru un valodu. 18. gs. beigās Grieķijā sākās nacionālās atbrīvošanas kustība, kurai bija liela nozīme dažādu Grieķijas apgabalu atšķirību izzušanā un vienotas grieķu nācijas izveidē.

Nacionālās atbrīvošanas kara laikā (1821.-29. g.) tika izveidota Grieķijas valsts.

Grieķu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
grieķi	15	~100	72	100	118	175	245	252	325	322	289