Džons Bisko
Džons Bisko (angļu: John Biscoe) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks, vadījis pirmo zināmo ekspedīciju, kas atklāja Enderbija Zemi un Antarktīdas pussalu.
| ||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1794. gadā Enfīldā, Anglijā. 17 gadu vecumā iestājies dienestā Karaliskajā kara flotē un piedalījies 1812.—1815. gadu karā pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdz atvaļināšanās brīdim uzkalpojies līdz kapteiņa amatam, vēlāk kuģojis uz tirdzniecības kuģiem par kapteini.[1]
1830. gadā Bisko iestājās darbā vaļu medību kompānijā Samuel Enderby & Sons, kas to iecēla par brigas Tula kapteini. Bisko bija uzticēts vadīt ekspedīciju uz Dienvidu okeānu, lai meklētu jaunus roņu medību areālus.
1831. gada 24. februārī ekspedīcija sasniedza kontinenta piekrasti, ko nosauca par Enderbiju Zemi par godu kompānijas īpašniekiem. 28. februārī atklāja Annas ragu, bet kalnu, kas atrodas aiz tā, vēlāk nosauca ekspedīcijas vadītāja vārdā par Bisko kalnu. Ekspedīcija turpināja pētīt un kartēt piekrasti, bet pēc mēneša bija spiesta pamest izpētes areālu un doties uz Austrāliju, jo komanda sāka slimot ar cingu.
Ekspedīcija pārziemoja Hobārtā, bet nākamā gada sākumā devās atpakaļ uz Antarktiku. 1832. gada 15. februārī tika atklāta Adelaidas sala, bet pēc divām dienām ziemeļos no tās salu virkne, kas vēlāk tika nosaukta atklājēja vārdā par Bisko salām. 21. februārī tika atklāta plaša piekraste, ko Bisko nosauca par Greiema Zemi par godu Britu Admiralitātes pirmajam lordam Džeimsam Greiemam. Bisko bija trešais jūrasbraucējs pēc Kuka un Belinshauzena, kas apkuģoja Antarktīdas kontinentu.
Vēlākajos gados kuģojis galvenokārt Rietumindijas līnijās. Gāja bojā 1843. gadā ceļā no Tasmanijas uz Angliju.
Bisko vārdā nosauktas Bisko salas Belinshauzena jūras piekrastē un Bisko kalns Enderbiju Zemē, kā arī viņa vārdā nosaukti divi britu izpētes kuģi.