Gorlices-Tarnovas ofensīva

Gorlices-Tarnovas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas uzbrukuma operācija Krievijas Impērijai 1915. maijā-jūnijā, kuru komandēja Augusts fon Makenzens. Sākotnēji plānota kā neliela uzbrukuma operācija, lai atvieglotu Austroungārijas stāvokli, kas nespēja atvairīt Krievijas uzbrukumus Galīcijā un Karpatos. 1915. gada aprīlī Austroungārija draudēja Vācijai, ka noslēgs mieru ar Krieviju, jo bija zaudējuši jau pusi no sava karaspēka.

Gorlices-Tarnovas ofensīva
Daļa no Pirmā pasaules kara Austrumu frontes

Gorlices-Tarnovas ofensīva un tai sekojošie uzbrukumi, 1915
Datums1915. gada 2. maijs—13. jūlijs
Vieta
Gorlice un Tarnovas apkārtne, dienvidaustrumos no Krakovas, Galīcija, Austroungārija (tagad Polija)
Iznākums

Centrālo lielvalstu uzvara

Karotāji
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācijas impērija
Valsts karogs: Austroungārija Austroungārija
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Vācijas Impērija Erihs fon Falkenhains
Valsts karogs: Vācijas ImpērijaAugusts fon Makenzens

Valsts karogs: Vācijas Impērija Hanss fon Zēkts
Valsts karogs: Austroungārija Eduards fon Bēms-Ermolli
Valsts karogs: Austroungārija Svetozars Boroevičs
Valsts karogs: Austroungārija Pauls fon Brlogs
Valsts karogs: Austroungārija Erchercogs Jozefs Ferdinands
Valsts karogs: Krievija Lielhercogs Nikolajs
Valsts karogs: Krievija Nikolajs Ivanovs
Valsts karogs: Krievija Radko Dmitrijevs
Iesaistītās vienības
Valsts karogs: Vācijas Impērija XI Armija
Valsts karogs: Vācijas Impērija Dienvidu armija
Valsts karogs: Austroungārija II Armija
Valsts karogs: Austroungārija III Armija
Valsts karogs: Austroungārija IV Armija
Valsts karogs: Austroungārija VII Armija
Valsts karogs: Krievija III Armija
Valsts karogs: Krievija IV Armija
Valsts karogs: Krievija VIII Armija
Valsts karogs: Krievija XI Armija
Valsts karogs: Krievija IX Armija
Spēks
1915. gada 1. maijā[1]
Kopā: 1 248 319 vīru
1440 ložmetēju
2911 lielgabalu
1915. gada 15. maijā:[2]
Kopā: 1 502 844 vīru

1636 ložmetēju
3111 lielgabalu
1915. gada 31. maijā: [3]
Kopā: 1 613 360 vīru
1884 ložmetēju
3259 lielgabalu
1915. gada 1. maijā[4]
Kopā: 1 059 576 vīru
1459 ložmetēju
1756 lielgabalu
1915. gada 15. maijā[5]
Kopā: 1 211 060 vīru
1712 ložmetēju
2,369 lielgabalu
1915. gada 31. maijā[6]
Kopā: 1 424 158 vīru
1768 ložmetēju
2383 lielgabalu
Zaudējumi
1915. gada2. maijs—13. jūlijs
Kopā 487 821 vīru[7]
Vācijas impērija:
24 063 nogalināti
66 540 ievainoti
8050 pazuduši
Kopā 98 653[8]
Austroungārija:
44 191 nogalināti
180 385 ievainoti
164 592 pazuduši
Kopā: 389 168 vīru[9]
1915. gada 2. maijs—13. jūlijs
Kopā 1 019 953 vīru[10]
118 112 nogalināti
402 346 ievainoti
499 495 pazuduši
Augusts fon Makenzens

Plānošana labot šo sadaļu

Pēc pirmajiem kara mēnešiem Vācijas un Austroungārijas virspavēlniecībās notika diskusija par turpmāko uzbrukumu virzieniem. Vācijas ģenerālštāba priekšnieks Erihs fon Falkenhains vēlējās galveno uzbrukumu turpināt Rietumos pret Franciju. Vācijas austrumu frontes komandieris Pauls fon Hindenburgs un viņa palīgs Erihs Lūdendorfs vēlējās jaunu uzbrukumu Krievijai no Austrumprūsijas. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks Francs Konrāds fon Hecendorfs arī vēlējās uzbrukumu Austrumu frontē, lai atvieglotu savu stāvokli Karpatos, kur Krievija radīja stratēģisku apdraudējumu Ungārijas karalistei. Falkenhains ar Vilhelma II atbalstu piekrita ierobežotai ofensīvai Gorlices-Tarnovas sektorā, lai atvieglotu Austroungārijas lūgumu pēc palīdzības.[11]

Uzbrukuma īstenošanai Vācija uz Galīciju nosūtīja vairākas divīzijas un izveidoja jaunu 11. armiju, par kuras komandieri 1915. gada 16. aprīlī iecēla fon Makenzenu, kuram bija pakļautas arī Austroungārijas 4. un 11. armijas. Krievijas Dienvidrietumu fronte, kuru komandēja ģenerālis Nikolajs Ivanovs, nebija gatava aizsardzībai un liela uzbrukuma atvairīšanai. Dienvidrietumu fronti veidoja 3., 4., 5. un 8. armijas. 1915. gada martā galvenie Ivanova spēki bija koncentrēti Karpatos, kur bija plānota uzbrukuma turpināšana un iebrukums Ungārijā, atstājot Galīciju vājāk aizsargātu.

Norise labot šo sadaļu

1915. gada 2. maijā vācu artilērija sāka četras stundas ilgu Radko Dmitrijeva komandētās krievu 3. armijas pozīciju apšaudi, izšaujot 700 000 lādiņu un iznīcinot krievu pirmo aizsardzības līniju. Lai arī otrās un trešās aizsardzības līnijas izrādīja pretestību, nosūtītie papildspēki divu divīziju apmērā tika pilnībā iznīcināti. 9. maijā ofensīva bija sasniegusi sākotnēji izvirzītos mērķus. Krievija nespēja nogādāt papildspēkus frontei, un sākās atkāpšanās, kas apdraudēja Karpatos izvietotās 8. un 11. armijas, kurām izdevās izvairīties no ielenkšanas atkāpjoties no grūti iekarotajām kalnu pārejām. 12. maijā vācieši izlēma uzbrukumu turpināt un šķērsot Sanas upi, ko izdevās paveikt 16. maijā. 3. jūnijā vācieši atguva pavasarī zaudēto austroungāru Pšemislas cietoksni. Krievu karagūstekņu skaits tagad jau pārsniedza 250 000 un fon Makenzenu paaugstināja par feldmaršalu.

Pēc ofensīvas negaidīti lielajiem panākumiem, vāciešu un austroungāru starpā atkal izvērsās diskusija par turpmākajām darbībām. Hindenburgs un Lūdendorfs vēlējās veikt visas Polijas aplenkšanas operāciju, no Austrumprūsijas uzbrūkot Kauņas un Viļņas virzienā un savienojoties ar fon Makenzena spēkiem, kas uzbruktu no dienvidiem. Abi karavadoņi cerēja, ka tā izdosies iznīcināt Krievijas armijas lielāko daļu un piespiest Krieviju noslēgt mieru. Austroungāri turpmākos uzbrukumā nevarēja aktīvi piedalīties, jo bija spiesti pārvietot 3. armiju uz Itālijas fronti pret Itālijas karalisti, kas maijā bija pieteikusi karu Austroungārijai. Falkenhains negribēja pārvietot jaunus vācu spēkus no rietumiem uz austrumiem. Tikmēr fon Makenzena spēki turpināja uzbrukumu un 22. jūnijā atbrīvoja Galīcijas galvaspilsētu Ļvivu.

Vācu virspavēlniecībā 1. jūlijā notika jauna tikšanās, kurā Vilhelms II atbalstīja Falkenhaina viedokli par ierobežota uzbrukuma turpināšanu austrumos. 4. jūlijā fon Makenzenu iecēla par komandieri jaunai armijas grupai kuru veidoja Vācijas 11. armija, Bugas armija un Austroungārijas 1. armija. Šie spēki uzbruka Brestļitovskas virzienā, bet Hindenburgs ar Lūdendorfu saņēma nelielus papildspēkus, kas tiem ļāva izveidot jaunu 12. armiju Makša fon Galvica vadībā, kas uzbruka Varšavas virzienā.[11]

13. jūlijā sākās vācu Bugas ofensīva, Narevas ofensīva un Kurzemes ofensīva, kas 22. jūlijā piespieda Krieviju sākt Lielo atkāpšanos no Polijas. Vāciešiem izdevās iekarot plānotās teritorijas, taču krievu armijas lielākā daļa izvairījās no aplenkšanas un atkāpās uz Krieviju. Septembra beigās lielie vācu uzbrukumi Austrumu frontē beidzās, jo galvenos spēkus sāka pārvietot uz Balkāniem cīņai pret Serbijas karalisti.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. С.Г. Нелипович, Русский фронт Первой мировой войны. Потери сторон 1915, 2022, p. 289 calculated according to: Oesterreich-Ungarns letzter Krieg 1914–1918. Bd. 2. Beilage 14: Oesta–KA. AOK – Quartiermeister–Abteilung. Karton 1522. Op. 50500 (1915): Karton 2694. Op. 102017 (1915): Karton 2699. Op. 23900 (1915); Oesterreichische Staatsarchiv – Kriegsarchiv (Oesta–KA). AOK – Quartiermeister–Abteilung Karton 2725. Gstb. 94 (1915); Oesterreichische Staatsarchiv – Kriegsarchiv (Oesta–КЛ). AOK – Quartiermeister–Abteilung. Karton 2688. Op. 10390 (1915): Karton 2729. Op. 517/27 (1915)
  2. С.Г. Нелипович, 2022, p. 315–316 calculated according to: Oesta–KA. AOK–Operative Abteilung. Karton 26. Op. 11588; AOK –Quarliemieister–Abtcilung (1915). Karton 2679. Op. 17800; Karton 2688. Op. 13690; Karton 2694. Op. 102460/3; Karton 2699. Op. 25150; Karton 2715. Op. 4470/1; Karton 2729. Op. 517/27; Karton 2738. Op. 360/1
  3. С.Г. Нелипович, 2022, p. 329 calculated according to:Oesta–KA. АОК – Quartiermeister–Abteilung (1915). Karton 2679. Op. 20000; Karton 2688. Op. 16116; Karton 2694. Op. 102542; Karton 2699. Op. 26800; Karton 2715. Op 4830/14; Karton 2718. Gstb. 134; Karton 2729. Op. 603/77; Karton 2738. Op. 360/2
  4. С.Г. Нелипович, 2022, pp. 289, 291, 292
  5. С.Г. Нелипович, 2022, pp. 315–316
  6. С.Г. Нелипович, 2022, p. 329
  7. С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381
  8. С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381 calculated according to: Bayerische Staatliche Hauptarchiv. Abteilung IV Kriegsarchiv. 3. BIR. Bund 1. KTB 1915; 22. BIR. Bund 1. К ТВ 1915; 13. BRIR. Bund 1. KTB A; 18. BRIR. Bund 1. KTB; 19. Bund 2. Anlagen zum KTB bis 05.08.1917; BRIR. 22. BRIR. Bund 1. KTB; 23. BRIR. Bund 9. Gefechtsberichte 08.06.1915–06.01.1917; Armee–Verordnungsblatt. Deutsche Verlustlisten Nr. 499 (20 Mai 1915) bis Nr. 1297 (6 Dezember 1916)
  9. С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381
  10. С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381
  11. 11,0 11,1 World War I: Encyclopedia, Volume 1