Radko Dmitrijevs

Radko Dmitrijevs (bulgāru: Радко Димитриев, 1859. gada 24. septembris — 1918. gada 18. oktobris) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.

Radko Dmitrijevs Радко Димитриев Personīgā informācija Dzimis 1859. gada 24. septembrī Miris 1918. gada 18. oktobrī (59 gadi) Tautība bulgārs

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālleitnants Dienesta laiks 1879 — 1917 Valsts Bulgārijas Karaliste Krievijas Impērija

Dzīvesgājums

Dzimis 1859. gadā Slivenas apgabalā, mācījās Gabrovā, piedalījās pret Osmaņu impērijas varu vērstajos Aprīļa nemieros.

Krievu—turku kara laikā iestājās krievu dienestā, kalpodams par tulku. Pēc Bulgārijas Karalistes pasludināšanas Dmitrijevs 1897. gadā bija starp pirmajiem Sofijas Kara akadēmijas absolventiem. 1881. gadā paaugstināts par leitnantu, 1884. gadā, pēc Krievijas Impērijas Nikolaja kara akadēmijas absolvēšanas — par kapteini.

Dmitrijevs 1885. gadā piedalījās Serbu-bulgāru karā, 1886. gadā prokrieviskajā valsts apvērsumā, kura rezultātā no troņa gāza Aleksandru I, devās bēgļu gaitās pēc Stefana Stambolova vadītā pretapsvēruma. Sākotnēji apmetās Rumānijas Karalistē, bet pēc tam 10 gadus dienēja Krievijas Impērijas armijā.

Dzimtenē atgriezās 1898. gadā pēc Stambolova aiziešanas, iecelts par 5. Donavas kājnieku divīzijas štāba priekšnieku. 1900. gadā paaugstināts par pulkvedi, Bulgārijas ģenerālštāba operatīvās daļas priekšnieku. No 1904. līdz 1907. gadam bija ģenerālštāba priekšnieks. Komandēja Bulgārijas 3. armiju Pirmajā Balkānu karā. Otrā Balkānu kara laikā iecelts par armija komandiera vietnieku. Kara beigu posmā 1913. gadā nosūtīts uz Sanktpēterburgu pildīt vēstnieka pienākumus.

Pirmajā pasaules kara laikā iestājās Krievijas Impērijas armijā. 1914. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Komandēja 8. armijas korpusu 1915. gada kaujās, vēlāk pārcelts komandiera amatā uz 2. un 7. Sibīrijas korpusu. No 1916. gada 20. marta 12. armijas, kurā ietilpa arī latviešu strēlnieku vienības, komandieris. Šajā amatā vadīja Krievijas spēkus Ziemassvētku kaujās.

1917. gada 20. jūlijā pārcelts rezervē pie Petrogradas Kara apgabala, 1918. gada 1. janvārī atvaļinājies no dienesta. Izbraucis uz Kaukāzu, lai ārstētos Kislovodskā. Tur viņu aizturēja lielinieki, kuri 1918. gada 18. oktobrī Dmitrijevam kopā ar citiem virsniekiem izpildīja nāvessodu netālu no Pjatigorskas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Radko Dmitrijevs.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)