Ļevs Vigotskis

Ļevs Vigotskis (krievu: Лев Семёнович Выго́тский); dzimis 1896. gada 17. novembrī, miris 1934. gada 11. jūnijā) bija Baltkrievijas ebreju izcelsmes psihologs, kurš darbojās PSRS divdesmitajos gados un trīsdesmito gadu pirmajā pusē.

Ļevs Vigotskis Лев Семёнович Выго́тский Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 17. novembrī Orša, Krievijas Impērija (Vitebskas apgabals, tagad Baltkrievija) Miris 1934. gada 11. jūnijā (37 gadi) Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)

Zinātniskā darbība Zinātne psiholoģija Darba vietas Maskavas Valsts Eksperimentālās psiholoģijas institūts Alma mater Šaņavska Universitāte, Maskavas Universitāte Studenti Aleksandrs Lurija, Aleksejs Ļeontjevs Sasniegumi, atklājumi kultūrvēsturiskā psiholoģija (культурно-историческая психология), tuvākās attīstības zona (зона ближайшего развития)

Izveidojis psiholoģijas novirzienu, ko dēvē par kultūrvēsturisko psiholoģiju. Darbi literatūrpētniecībā, pedoloģijā, bērna attīstībā. Viņa vārdā nosaukta domubiedru grupa - Vigotska pulciņš. Miris no tuberkulozes 37 gadu vecumā. Relatīvi mazpazīstams Rietumos, no jauna atklāts 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Pazīstamākais Vigotska darbs ir 1934. gadā izdotais "Domāšana un runa" (Мышление и речь).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Vigotskis.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)