Gidanas pussala (krievu: Гыданский полуостров) ir mazapdzīvota pussala Āzijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Krievijas Federācijas Jamalas Ņencu autonomā apvidus un Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajona sastāvā. Nosaukta pēc Gidas upes pussalas ziemeļos, kura savukārt nosaukta pēc šeit dzīvojušās ņencu cilts.[1]

Gidanas pussala
Гыданский полуостров
Gidanas pussala
Pussalas piekraste pie Jeņisejas līča
Gidanas pussala (Krievija)
Gidanas pussala
Gidanas pussala
Gidanas pussala (Jamalas Ņencu autonomais apvidus)
Gidanas pussala
Gidanas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas 70°N 79°E / 70°N 79°E / 70; 79Koordinātas: 70°N 79°E / 70°N 79°E / 70; 79
Platība 160 000 km²
Garums 400 km
Platums 400 km
Administrācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Krasnojarskas novads
Lielākā pilsēta Gida
Demogrāfija
Iedzīvotāji 6400 (2019)
Pamatiedzīvotāji ņenci
Gidanas pussala Vikikrātuvē

Pussala izvietojusies Karas jūras dienvidu piekrastē starp Obas un Jeņisejas upju grīvām. Rietumos to norobežo Obas un Tazas līci, austrumos — Jeņisejas līcis. Par dienvidu robežu tiek uzskatīta ūdensšķirtne starp Mesojahas ziemeļos un Boļšaja Hetas un Tazas upju baseiniem dienvidos. Krasta līnija stipri izrobota, ziemeļos pussalas teritorijā iestiepjas 250 km garais Gidanas līcis, kas sadala pussalas ziemeļus Javajas un Mamutu pussalās.

Pussalas teritoriju klāj līdzenuma tundra; ziemeļos galvenokārt sūnas un ķērpji, dienvidos — mežatundras skrajmežs. Daudz ezeru, lielākais no tiem — Jambuto. Lielākās upes ir Juribeja, Mesojaha un Gida. Arktiskais klimats; janvāra temperatūras −26 līdz −30 °C, jūlija — 4 līdz 11,5 °C.

Pussala maz apdzīvota, kopējais pastāvīgo iedzīvotāju skaits ap 6500, galvenokārt ņenci un krievi. Ir divas pastāvīgi apdzīvotas vietas — Gida (3692 iedzīvotāji 2019. gadā) Gidanas līča dienvidu galā un Antipajuta (2707) Tazas līča krastā. Galvenā nodarbošanās ir briežkopība un zvejniecība.[2] Piekrastē vairākas bijušās polārstacijas (Ļeskina, Tadibejaha, 60 ļet VLKSM).

Pussalas dienvidos atklātas Mesojahas naftas un dabasgāzes iegulas, kuras ekspluatē kopš 2016. gada.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu