Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs
Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (vācu: Georg Christoph von Lüdinghausen-Wolff; dzimis 1751. gada 4. augustā, miris 1807. gada 10. maijā) bija Kurzemes muižnieks un politiķis. Pēdējais Kurzemes hercogistes kanclers un pirmais Kurzemes guberņas kanclers un landhofmeistars (Landhofmeister). Sunākstes muižas un Jumpravas muižas pie Bauskas īpašnieks laikā, kad Sunākstē darbojās Vecais Stenders.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1751. gadā Sunākstē. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā, kuras direktors bija Matīss Frīdrihs Vatsons. Pēc mācībām iestājās Krievijas Impērijas armijas dienestā. Piedalījās Krievu—turku karā, iecelts majora dienesta pakāpē. Pēc kara devās studiju ceļojumos uz Poliju, Vāciju, Franciju, Angliju. Atgiezās Kurzemē, kur bija landtāga deputāts, vēlāk zemes pārstāvis Varšavas seimā, bet vēlāk deputāts Berlīnē.
No 1793. līdz 1794. gadam bija Kurzemes zemes sūtņu māršals (Landbotenmarschall). Polijas Trešās dalīšanas laikā kā Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas kanclers, pavadīja hercogu Pēteri Bīronu sarunās un atteikšanās no troņa ceremonijā Sanktpēterburgā. Piedalījās ķeizara Pāvila I kronēšanas ceremonijā 1797. gadā. No 1797. lidz 1801. gadam atkal ieņēma Kurzemes kanclera amatu.
Miris savā īpašumā Jumpravas muižā pie Bauska. Pārvaldīja Sunākstes, Jumpravas, Jaunsvirlaukas, Brunovišku (Brunowischek) un Panemunes (Poniemon) muižas. Sunākstē ierīkojis vispārējo skolu un dziedāšanas skolu (Vorsängerei).