Georgijs Beregovojs
Georgijs Beregovojs (krievu: Георгий Тимофеевич Береговой, ukraiņu: Георгій Тимофійович Береговий; dzimis 1921. gada 15. aprīlī, miris 1995. gada 30. jūnijā) bija PSRS ukraiņu kosmonauts, lidotājs.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
_cropped1.jpg)
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu1937. gadā Beregovojs pabeidza astoņas klases Jenakijeves vidusskolā. Pēc tam viņš Jenakijeves metalurģijas rūpnīcā bija elektroatslēdznieka māceklis; iestājās aeroklubā. 1938. gadā viņu iesauca Sarkanajā armijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 13. jūnijā Georgijs Beregovojs pabeidza Vorošilovgradas kara aviācijas skolu, iegūstot bombardēšanas aviācijas lidotāja kvalifikāciju. Pēc tam viņš dienēja par pilotu izlūkošanas pulkā. 3. oktobrī Beregovojs tika pārcelts uz Pievolgas kara apgabala 15. rezerves aviācijas pulku. 1942. gadā viņš dienēja 150. tuvās bombardēšanas pulkā. 15. augustā viņš kļuva par posma komandieri. No 1942. gada decembra līdz 1943. gada 25. martam Beregovojs izgāja lidotāju apmācības kursus. Pēc tam viņš tika iecelts par eskadriļas komandiera vietnieku. No 1943. gada 15. septembra līdz 1945. gada 3. jūnijam viņš bija eskadriļas komandieris. Pēc tam līdz 7. novembrim Beregovojs mācījās Ļipeckas augstākajā virsnieku lidojumu taktikas skolā. 1946. gada 2. februārī viņš iecelts par pulka stūrmani iznīcinātāju aviācijas pulkā Odesas kara apgabalā; no 30. augusta — pulka gaisa šaušanas dienesta priekšnieks. 1947. gadā Beregovojs kā eksterns nokārtoja 9. klases eksāmenus vidusskolā Odesas apgabalā. No 1947. gada 9. jūlija līdz 1948. gada 23. augustam viņš mācījās Sarkankarogotās kara gaisa akadēmijas Komandēšanas fakultātē; pēc tam pārgāja neklātienes nodaļā, ko pabeidza 1956. gadā. 1948. gada 23. augustā Beregovojs sāka dienēt Kara gaisa spēku Valsts sarkankarogotā zinātniski pētnieciskajā institūtā par izmēģinātājlidotāju.
1963. gadā Georgijs Beregovojs izgāja medicīniskās komisijas, lai kļūtu par kosmonautu. Viņš netika uzņemts kosmonautu grupā vecuma dēļ. 1964. gada 23. janvārī Gaisa karaspēka virspavēlnieks Konstantīns Veršiņins vienpersoniski pieņēma lēmumu uzņemt Beregovoju kosmonautu vienībā. Līdz 1965. gada 23. janvārim viņš izgāja kosmonautu vispārējo apmācību pēc Nikolaja Kamaņina sastādīta individuāla plāna. Pēc tam Beregovojs nodarbojās ar kosmisko aparātu izmantošanas iespējām kaujā. 1965. gada 3. maijā viņš sāka gatavošanos kosmiskajam lidojumam kā kosmosa kuģa Voshod-3 dublieru apkalpes komandieris 10 — 15 diennakšu zinātnisko pētījumu programmai kopā ar Ļevu Djominu. 1966. gada janvārī Voshod-3 lidojuma programma tika izmainīta uz 20 diennakšu ar militāriem uzdevumiem, un dublieru apkalpē Beregovoja pārinieks nomainīts ar Vladimiru Šatalovu. 1966. gada maijā Voshod programma tika slēgta.
1966. gada decembrī Georgijs Beregovojs sāka gatavoties lidojumam kā aktīvā kosmosa kuģa Sojuz (7K-OK) komandieris. Pēc 1967. gada aprīļa Sojuz-1 katastrofas, kad nolaižoties gāja bojā Vladimirs Komarovs, tika izmainīta Sojuz programma. Divu pilotējamo kuģu saslēgšanās vietā nākamajā pilotējamā lidojumā saslēgšanās būtu jānotiek ar automātisko pasīvo kuģi. 1968. gada augustā Beregovojs tika apstiprināts par Sojuz-3 komandieri pilotu.
Savu vienīgo lidojumu kosmosā Georgijs Beregovojs veica 1968. gada augustā kā Sojuz-3 komandieris pilots. Saslēgšanās ar nepilotējamo Sojuz-2 neizdevās, jo kosmonauts kļūdījās, nosakot mērķa objekta orientāciju kuģiem tuvojoties. Tā kā dzinēju degvielas krājumi bija gandrīz iztērēti, tad lidojums tika atcelts. Beregovoja lidojums ilga 3 diennaktis 23 stundas.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Amats | Ilgums | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sojuz-3 | 26.10.1968. | 30.10.1968. | Komandieris pilots | 3 d 22 h 50 min | Neveiksmīgs mēģinājums saslēgties ar Sojuz-2 |
1969. gada 22. janvārī ceļā uz kosmonautu svinīgo pieņemšanu Kremlī uz mašīnu, kurā brauca Georgijs Beregovojs, šāva Viktors Iļjins, domājot, ka tajā atrodas Leonīds Brežņevs. Beregovojs tika viegli ievainots ar stikla šķembām, bet šoferis nāvīgi ievainots.
1969. gada aprīlī Beregovojs kļuva par Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieku, bet 1972. gada jūnijā — par priekšnieku. 1975. gadā Beregovojs Valsts fiziskās kultūras institūtā aizstāvēja disertāciju un ieguva psiholoģisko zinātņu kandidāta pakāpi. 1978. gadā viņš ieguva vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātnisko pakāpi. 1987. gadā Beregovojs atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem ģenerālleitnants pakāpē un atstāja Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka amatu.
Pēc tam Georgijs Beregovojs strādāja Zinātņu akadēmijas skaitļošanas informācijas centrā Lidar. Vēlāk strādāja kopuzņēmumā. Beregovojs sarakstījis vairākas grāmatas; bijis PSRS Žurnālistu savienības biedrs.
Beregovoja vādā 1996. gadā nosaukta mazā planēta 6319.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Beregovoja biogrāfija astronaut.ru, (krieviski)
- Beregovojs Padomju Savienības Varoņu mājaslapā (krieviski)