Kinnerets

Kinnerets, zināma arī kā Galilejas jūra un Tiberija ezers (ivritā: ים כנרת, Yam Kinneret; arābu: بحيرة طبريا, Buḩayrat Ţabarīyā), ir ezers Izraēlā. Pasaulē viszemāk novietotais saldūdens ezers (Antarktīdā atklātais zemledus ezers — Vostokas ezers — atrodas zemāk) un otrs zemāk novietotais ezers pēc Nāves jūras.

Kinnerets
Atrodas	Izraēla
Koordinātas	32°50′N 35°35′E
Platība	166 km2
Lielākais garums	21 km
Vidējais dziļums	25,6 m
Lielākais dziļums	43 m
Tilpums	4 km3
Augstums v.j.l.	-209 m
Izteka	Jordāna
Sateces baseins	2730 km2
Baseina valstis	Izraēla
Apdz. vietas krastos	Teverja
Kinnerets
Kinnerets Vikikrātuvē

Ģeogrāfija un ģeoloģija

Ezerā zem ūdens līmeņa ietek vairāki avoti, taču galvenā ieteka ir Jordānas upe, kas tek cauri ezeram uz dienvidiem, uz Nāves jūru. Ezers atrodas Jordānas rifta ielejā — tektoniskā lūzuma zonā. Ezera zonā notiek zemestrīces un pagātnē arī vulkāniskās aktivitātes.

Tā kā ezers atrodas dziļā ielejā un ap to ir kalni, uz ezera notiek spēcīgas vētras. Bībelē ir minēts stāsts par Jēzu, kas spējis apturēt šajā ezerā vētru. Bagāts ar zivīm.

Vēsture

Zvejnieki Kinnereta ezerā ap 1900. gadu

Kinnereta apkaime senos laikos bija turīgs lauksaimnieciskais reģions ar plaukstošām pilsētām. Josefs Flāvijs apraksta, ka ezerā notikusi intensīva zveja, te kopā bijušas 230 zvejas laivas.

Liela daļa Jēzus Kristus sludināšanas notika ap Kinnereta ezeru. Viņa laikā ezera piekraste bija blīvi apdzīvota, šeit notika rosīga tirdzniecība un zveja. Vairāki Jēzus apustuļi pirms pievēršanās kristietībai bija saistīti ar Kinneretu. Kalna sprediķis notika no paugura ezera krastā. Jēzus esot staigājis pa ezera virsmu, šeit nomierinājis vētru, pabarojis piecus tūkstošus cilvēku.

135. gadā notika otrā lielā jūdu sacelšanās pret romiešiem, kas tika apspiesta. Pēc tam romieši aizliedza ebrejiem atrasties Jeruzalemē un par ebreju kultūras centru kļuva Kinnereta ezera apkaime, jo sevišķi Tiberija.

Bizantijas impērijas laikā ezers kļuva par svētceļotāju gājienu galapunktu un ezera apkaimē attīstījās īsta tūrisma industrija ar noteiktiem pakalpojumu komplektiem, viesnīcu un ēstuvju ķēdēm.

Pēc tam, kad Bizantija zaudēja kontroli pār teritorijām ap ezeru, ezera nozīme samazinājās. Kinnereta ezers nokļuva Umajādu kalifāta un tam sekojošo musulmaņu impēriju kontrolē. Ezera apkaimes pilsētas pakāpeniski tika pamestas, izņemot Tiberiju. 1187. gadā Saladinam izdevās sakaut kristiešu armijas, lielā mērā pateicoties tieši faktam, ka viņš bija nogriezis kristiešiem ceļu pie šī saldūdens ezera.

1909. gadā pirmie ebreju ieceļotāji pie ezera nodibināja pirmo kibucu, kas ieceļotājiem mācīja lauksaimniecības zināšanas. Ezera apkaime kļuva par kibucu attīstības šūpuli un arī par cionisma ideoloģijas rašanās vietu.

1947. gadā visa ezera teritorija tika iekļauta jaunveidotajā ebreju valstī — Izraēlā. Jau 1948. gadā Sīrija ieņēma ezera ziemeļaustrumu piekrasti, taču 1967. gadā, okupējot Golānas augstienes, Izraēla atguva kontroli pār visu ezeru, taču Sīrija vēl šodien uzskata, ka šī ezera daļa ir Sīrijas teritorija.

1964. gadā sākās ezera ūdens piegāde Izraēlas lielajām pilsētām un tagad ezers ir viens no galvenajiem saldūdens avotiem Izraēlā, tas tiek piegādāts arī Jordānijai. Tas ir novedis pie ezera līmeņa pazemināšanās.

Mūsdienās nozīmīgākais ezera apkaimes iedzīvotāju ienākumu avots atkal ir tūrisms. Kinnereta ezera apkaimē atrodas kūrorti, uz kuriem atpūsties dodas Izraēlas iedzīvotāji un arī ārvalstu tūristi. Miljoniem cilvēku apmeklē ar kristietības vēsturi saistītos pieminekļus ezera apkaimē. Ezerā joprojām notiek zveja, ap to tiek audzēti augļi, jo sevišķi banāni.