Šis raksts ir par Latgales laikrakstu. Par citām jēdziena Gaisma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gaisma bija pirmais regulārais Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1905. gadā. Avīzes pirmais numurs nāca klajā 1905. gada 27. novembrī.[1] To izdeva Pēterburgā. Laikraksta redaktors bija Francis Kemps. „Gaisma” iznāca vienu reizi nedēļā, tā apjoms bija 4 lappuses.[2]

"Gaisma"
"Gaisma"
Veids Reģionālais laikraksts
Redaktors Francis Kemps
Dibināts 1905
Valoda latgaliešu
Valsts Krievijas Impērija, tagad Latvija
Pirmais izdevums 1905. gada 27. novembris
Pēdējais izdevums 1906. gada 15. jūnijs
Regularitāte nedēļas laikraksts

Laikraksta rašanās

labot šo sadaļu

Jau pirms drukas aizlieguma atcelšanas Francis Kemps tautiešus aicināja gatavoties latgaliešu avīzes izdošanai, pats 1903. gadā izmēģinot izdot nelegālo laikrakstu „Zvaigzne”. Atceļot drukas aizliegumu un parādoties preses brīvības aizmetņiem, viņš 1904. gadā izdeva kalendāru „Daugava”, ko drukāja Cēsīs J. Ozola drukātavā. Kalendārs kļuva pieprasīts un tautā iemīļots, tāpēc Francis Kemps nolēma ķerties pie avīzes radīšanas. Viņš sapulcināja eventuālos līdzstrādniekus un Muzikālās biedrības vadību, no kuriem guva atbalstu, bet biedrība laikraksta radīšanai bija gatava dot starta kapitālu. 1905. Gada rudenī Kemps iesniedza Iekšlietu ministrijai lūgumu atļaut izdot avīzi, ko saņēma 16. novembrī. Sākumā avīzes izdošanai problēmas sagādāja cenzūra, taču 24. novembrī stājās spēkā jauns rīkojums, paredzot vairākus atvieglojumus preses izdošanai, atceļot iepriekšējās cenzūras nepieciešamību un 1905. gada 27. novembrī iznāca avīzes pirmais numurs.[3]

Laikraksta mērķi un mērķauditorija

labot šo sadaļu

Avīzes mērķauditorija bija vienkārši ļaudis – zemnieki, muižu kalpi, fabriku strādnieki, kuriem laikraksts solīja kļūt par to interešu aizstāvi, publicēt par tautas grūto dzīvi un dot zināšanas viņu apstākļu uzlabošanai.

Laikraksts „Gaisma” informēja par mērķiem, par kuriem tā cīnīsies: aizstāvēt un sargāt savu tautu, tās ticību un dzimto valodu; vest tautiešus pa miera ceļu pie lielākas skaidrības un turības; rādīt nabadzīgiem zemniekiem ceļu, kā tikt pie zemes un apgaismības; dzīvot saticībā ar visiem kaimiņiem un svešām ciltīm; neaiztikt svešu mantu; vienmēr būt par zemnieku draugu un atbalstu. „Gaisma” cēla latgaliešos nacionālo apziņu, skubinot tos uz izglītību un kopdarbību, kā arī viešot cerību par labākiem laikiem nākotnē.

Laikraksta darbība

labot šo sadaļu

Laikraksta parādīšanās daļā tautas radīja lielu sajūsmu. Taču „Gaismas” kontakta veidošana ar pārējo tautas daļu bija grūta, jo plašās zemnieku masas bija neizglītotas, tāpēc nesagatavotas lasīšanai un sadarbībai. Laikam ritot, abonentu skaits sāka palielināties, jo laikraksts bija sava laika tautas pasākums, kas bija piemērota savam laikam un apstākļiem. Avīzes raksti dziļi saviļņoja tautas gulošos spēkus, aizsākot nacionālās atmodas kustību plašākās tautas masās. Laikrakstam uzlabojās arī saikne ar lasītāju, jo redakcija sāka saņemt vēstules, kā arī paši lasītāji nāca un runāja par tautas vajadzībām.

Līdzstrādnieki

labot šo sadaļu

Izņemot laikraksta radītāju Franci Kempu minami tādi līdzstrādnieki kā Antons Skrinda, Antons Rubenis, Eduards Krustāns, Gregors Mukts-Kveders, Konstance Daugule, Jezups Kindzuļs, Janis Zeile un Felikss Laizāns. Laikraksta radīšanas sākumposmā palīdzību sniedza arī Francis Trasuns un Kazimirs Skrinda.[4]

Laikraksts sniedza ievadrakstus, apskatus par Krievijas iekšējo dzīvi, īsus rakstus par ārzemēm, dažādus sabiedriskus rakstus un ievietoja arī kādu daiļdarbu kā stāstiņu, feļetonu vai dzejoli. Avīze bija labi izstrādāta, viegli saprotama un pārskatāma.

Lielākoties laikraksts atspoguļoja tēmas, kas skāra tautas dzīvi un centienus. Raksti bija par zemes jautājumiem, skolu un izglītības lietām, latgaliešu valodas un ticības jautājumiem un citām tēmām, aizstāvot tautas tiesības un vajadzības. Sīki tika atspoguļota 1905. gada revolūcijas gaita, tās apspiešana, muižas zemju piespiedu pārdošana zemniekiem, nodokļi un to netaisnīgā sadale, alkoholisma problēmas un atturība, tautas nākotne un Latvijas autonomija.

Laikraksta norieta laiks

labot šo sadaļu

Tuvojoties Krievijas Domes vēlēšanām, laikrakstā parādījās kritiski raksti. Lai arī Francis Kemps nebija sociālists, taču viņam piemita diezgan radikāli, liberāli un pastāvīgi uzskati, kuros parādījās arī sociālisma idejas. Lai arī daudzi garīdznieki Kempu pazina kā apdāvinātu cilvēku, taču pakāpeniski viņam radās domstarpības ar garīdzniecību, īpaši Franci Trasunu, ka rezultātā pret „Gaismu” nostājās poļu muižniecība un garīdzniecība. 1906. gada 6. janvārī Rēzeknē pie dekāna Franča Trasuna sapulcējušies garīdznieki nolēma, ka sabiedriskās dzīves iniciatīvu un noteicošo vārdu nevar atstāt laicīgās rokās, ka uz Domi ir jākandidē garīdzniekam, tāpēc ir nepieciešama garīdznieku vadīta avīze, bet Kempam ar "Gaismu" ir jānoiet malā. Vēlāk dažās vietās baznīca liedza laikrakstu pat abonēt un lasīt, jo latviešu garīdzniecība tajā laikā izdeva savu mēreni garīga satura laikrakstu „Sāklu”.[5] Nelielais inteliģences pulciņš nebija spējīgs materiāli uzturēt laikrakstu, tāpēc „Gaismas” izdošana 1906. gadā tika apturēta[1] un 15. jūnijā iznāca laikraksta „Gaisma” pēdējais, 26. numurs.

  1. 1,0 1,1 «www.rezeknesbiblioteka.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
  2. «data.lnb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
  3. Bukšs, Mikelis. Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba. 2012. 134.-135.lpp.
  4. Bukšs, Mikelis. Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba. 2012. 135.-136.lpp.
  5. Bukšs, Mikelis. Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba. 2012. 137.-138.lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu