Rasa

Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem. Šī parādība visbiežāk vērojama vasaras periodā, skaidrās naktīs, kad zeme atdziest zem rasas punkta temperatūras.

Rasa

Rasa

Rasas veidošanās

Gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ ūdens tvaiks kondensējas uz objektiem zemes virsmas tuvumā un pārvēršas par ūdens pilieniem. Parasti tas notiek naktī. Tuksnešainajos rajonos rasa ir diezgan būtisks nokrišņu avots augiem. Samērā ātra gaisa temperatūras pazemināšanās notiek uzreiz pēc Saules rieta, kad tās stari vairs nesilda zemi. Ļoti labi apstākļi rasas veidošanai ir arī tad, kad debesis ir skaidras, kā arī tad, ja virsma, uz kuras veidojas rasa, viegli atdod siltumu, piemēram, zāle. Īpaši intensīva rasas veidošanās notiek tropu rajonos, kur gaiss piezemes slānī satur daudz ūdens tvaika un arī ātri atdziest nakts laikā.

Gaisa temperatūru, zem kuras sāk izkrist (veidoties) rasa, sauc par rasas punktu.

Latvijā pa nakti rasa var dot 0,1 līdz 0,3 mm biezu ūdens slāni. Kopējais rasas dotais ūdens daudzums gada laikā nav liels — apmēram 10—30 mm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rasa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)