Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (1875. gada 15. aprīlis — 1941. gada 7. decembris) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
| Frīdrihs Vesmanis | |
|---|---|
 | |
| Saeimas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1922. gada 7. novembris — 1925. gada 17. marts | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs |
Zigfrīds Anna Meierovics Jānis Pauļuks Voldemārs Zāmuels Hugo Celmiņš |
| Pēctecis | Pauls Kalniņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1875. gada 15. aprīlis Rundāles pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 7. decembrī (66 gadu vecumā) Surmoga, Molotovas apgabals (tagad  Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | LSDSP |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Emīlija Berta Vesmane |
| Profesija | jurists |
| Augstskola |
Tartu Universitāte Pēterburgas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta “Kraukļos”, zemnieku Kārļa Vesmaņa un Elizabetes Vesmanes (dzimušas Straumanes) ģimenē.[1] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā.[2] Pēc jaunstrāvnieku arestiem 1897. gadā viņš emigrēja uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdeva laikrakstus "Sociāldemokrāts" un "Latviešu Strādnieks".[2] 1903. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, kur viņu apcietināja un nometināja Šauļos.[1] 1909. gadā viņš pabeidza tieslietu studijas Pēterburgas Universitāti, bija advokāts Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādāja par advokātu Pēterburgā, darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un žurnālistikā.
Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada aprīlī viņš atgriezās Latvijā. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada jūlija līdz augustam Vesmanis bija Tautas padomes loceklis.[1] No 1920. gada februāra līdz maijam viņš bija Jelgavas pilsētas galva, bet vēlāk darbojās Satversmes sapulcē.[1][2] 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bija viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem.[3] No LSDSP Vesmani ievēlēja par 1. Saeimas deputātu un viņš bija pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.[1] 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves bija viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu.[4] 1937. gadā pensionējās.[1]
Pēc Latvijas okupācijas Vesmani 1941. gada 14. jūnijā NKVD apcietināja un notiesāja par to, ka viņš "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis". Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.[1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Fridrihs VESMANIS». Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. janvārī. Skatīts: 2009. gada 17. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Vesmanis». Saeima.[novecojusi saite]
- ↑ «Vēstures Fakti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 17. jūnijā.
- ↑ «Prezidentu «zīlēšanas» starpkaru Latvijā». astrologi.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Muzejā lekcija par valstsvīru, diplomātu un juristu Fridrihu Vesmani». zz.lv. 2016-10-02. Skatīts: 2020-11-16.[novecojusi saite]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: nav |
Saeimas priekšsēdētājs 1922. gada 7. novembris — 1925. gada 17. marts |
Pēctecis: Pauls Kalniņš |
| Priekštecis: Georgs Bisenieks |
Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē 1925—1932 |
Pēctecis: Kārlis Reinholds Zariņš |