Freimaņi

fon Freimaņi (vācu: von Freymann) ir vācbaltu dzimta, kuru priekšteči izsekojami līdz Zviedru Vidzemes laikam 17. gadsimtā. Mūsdienās šai dzimtai piederīgie dzīvo Vācijā, Somijā un Zviedrijā.

Vēsture labot šo sadaļu

Par Freimaņu no Nursi (vācu: von Freymann a. d. H. Nursie) dzimtas ciltstēvu uzskata Zviedrijas armijas majoru Johanu Neimani (Neumann, ap 1640—1682), kuru pēc Otrā Ziemeļu kara karalis Kārlis XI 1666. gadā iecēla dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Freymann ("brīvais vīrs") un piešķīra Nēķenu (Nötkenshof) un Kornetu (Schreibershof) muižas. Viņa dēli Reinholds Johans, Kārlis Otto un Johans Frīdrihs Freimaņi dienēja Zviedrijas karaļa Vidzemes kavalērijas pulkos. Reinholds Johans Freimanis (1680—1736) Lielā Ziemeļu kara laikā kā dragūnu virsnieks piedalījās Jēkabpils kaujā un Mūrmuižas kaujā, bet pēc Poltavas kaujas krita krievu gūstā. Pēc Nīštates miera līguma noslēgšanas viņš 1722. gadā pārgāja Krievijas armijas dienestā, 1735. gadā tika atvaļināts ģenerālmajora pakāpē un no ķeizarienes Annas Ivanovnas saņēma dāvanā Veclaicenes muižu. Kārlis Otto Freimanis pēc precībām ieguva dzimtas īpašumā Nursi muižu.

1747. gadā dzimtu ierakstīja Livonijas bruņniecības matrikulā, bet 1888. gadā — Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Tās pārstāvji tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijas, Holandes, vēlāk Krievijas impērijas armijā.

Par Freimaņu no Jusas (vācu: von Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof) dzimtas ciltstēvu uzskata Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnantu Ferdinandu fon Freimani (Ferdinand Magnus von Freymann a.d.H. Waimel-Neuhof, Фёдор Юрьевич фон Фрейман, 1725—1796), pēc viņa nāves šī līnija aprāvās. 1797. gadā dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas rezidence bija Jusu muiža (Waimel-Neuhof, igauņu: Joosu) Igaunijas teritorijā.

Muižas labot šo sadaļu

Dažādos laika periodos dzimtai Latvijā piederēja Nēķenu muiža (Nötkenshof, 1666 līdz 1726), Korneta muiža (Schreibershof, 1666—1784), Nurmu muiža (Nurms, 1846 līdz 1920), Keižu muiža (Keysen), Anniņmuiža (Annenhof) (līdz 1871), Ērģemes pilsmuiža (Schloß Ermes, no 1835. līdz 1844. gadam), Slokas kroņa muiža (Schlock-Amt, (1860), Mazdammes muiža (Klein- Dammenhof, līdz 1871), Zeklera muiža (Secklershof, 1844—1854), Tiepeles muiža (Wittkop, 1849—1852), Veclaicenes muiža (Alt-Laitzen, ap 1730—1780).

Igaunijas teritorijā dzimtai piederēja Vec-Nursi (Alt-Nursie, līdz 1860), Jaun-Nursi muiža (Neu-Nursie, 1765—1814), Igastes muiža (Igast, 1795—1797), Jubas muiža (Quellenhof, līdz 1861), Kergulas muiža (Kerjel, 1791—1814), Pikjerva muiža (Pikjerw, 1864—1867), Reuges muiža (Rauge, 1767—1811), Sennas muiža (Sennen, 1835—1838) Tilsi muiža (Tilsit, 1819—1820, 1820—1833), Meijeru muiža (Meyershof), Vaimelkas (Waimel-Neuhof), Abijas (Abia) u.c. muižas.