Ērģemes pils

Ērģemes ordeņa pils (vācu: Schloß Ermes) bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju. Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas pils torņu un mūra paliekas 11—13 metru augstumā.

Ērģemes pils 1773. gadā.

Ērģemes pils drupas mūsdienās.

Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva)

Vēsture

Ērģemes ordeņa pils uzcelta netālu no Ērģemes Garā kalna — sena ugauņu, vēlāk letu pilskalna, kas 1323. gada dokumentā saukts par Edermis. Pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestriem, kas rezidēja Cēsu pilī.

Pirmo reizi pils hronikā pieminēta 1422. gadā kā Ergemes vai Ergemys, pēc tam kā Argemes (1438), Ergemesz (1462), Armes (1467), Ergemis (1493), Ergamesz (1496), Ermis, Ermiss (1544).

Livonijas kara laikā Ērģemes ordeņa pils kļuva par vienu no galvenajiem robežnocietinājumiem pret atkārtotiem krievu un tatāru karaspēka uzbrukumiem no Krievijas caristes ieņemtās Tērbatas bīskapijas teritorijas. 1560. gada 2. augustā pie Lugažu—Ērģemes ceļa notika Ērģemes kauja, kurā krita vai tika saņemta gūstā gandrīz visa Livonijas ordeņa vadība. 1562. gada oktobrī Sigismunds II Augusts Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam Juhanam, 1575. gadā to ieņēma Livonijas ķēniņš Magnuss, bet 1578. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks.

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā pils nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas Ērģemes pilsnovadu iekļāva Polijas—Lietuvas kopvalstij piederošās Pārdaugavas Livonijas hercogistes Pērnavas vaivadijā. Pilī rezidēja Ērģemes pilsnovada stārasts.

Poļu—zviedru kara laikā 1621. gadā Ērģemes pili ieņēma zviedri, Zviedru Vidzemes piļu revīzijā minēts, ka ta atradusies labā stāvoklī. 1625. gadā karalis Gustavs II Ādolfs pili izlēņoja Zviedrijas ģenerālmajoram Vilhelmam de la Baram (de la Barre), kura pēcnācējiem Ērģemes pilsmuiža piederēja līdz 1795. gadam, kad to iegādājās Vidzemes civilgubernators Baltazars fon Kampenhauzens. Pils cieta ugunsgrēkā 1670. gadā un pēc tam, iespējams, vairs nav tikusi apdzīvota.

Apraksts

Ērģemes ordeņa pils celta no laukakmeņiem un dolomīta Ērģemes upītes stāvkrastā, kas padara pili grūti ieņemamu no austrumu un dienvidu pusēm. Mazāk aizsargātajā rietumu un ziemeļu pusē bija izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts. Pils mūri sasniedza 2,2 metru biezumu un tās pamati aizņēma 70,2х69,1 metrus lielu laukumu. Mūru iekšpusē bija iebūvēti četri korpusi, veidojot 44,5х45,8 metrus lielu pagalmu. Rietumu mūrī 15. gadsimta beigās uzbūvēja 14 metrus platu pusapaļu sargtorni, caur kuru bija ieeja pilī. Otrs 13 metrus plats tornis bija uzcelts pils ziemeļaustrumu stūrī.

Mūsdienas

1986. gadā pilsdrupu ziemeļu sienai tika veikti konservācijas darbi. Regulāri tiek veikti arheoloģiskie izrakumi, kā arī ir atrakts pagrabs. Pilsdrupu apkārtnē atrodas sens parks ar Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm.

2020. gada aprīlī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros sākās Ērģemes pils Ziemeļu torņa restaurācijas un atjaunošanas darbi. Atjaunošanas būvdarbus veic uzņēmums SIA “Warss+”.

Attēlu galerija

• 
  Austrumu mūris pie nogāzes
• 
  Ziemeļaustrumu tornis
• 
  Ziemeļaustrumu stūris no iekšpuses ar torni
• 
  Rietumu sienas iekšpuse ar torni
• 
  Rietumu torņa ārpuse
• 
  Rietumu torņa iekšpuse
• 
  Dienvidrietumu stūra iekšpuse

Ārējās saites

• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)