Heisa sala

Heisa sala (krievu: Остров Хейса) ir Krievijai piederoša sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā. Ietilpst Arhangeļskas apgabala administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder Primorskas rajonam. Nosaukta par godu amerikāņu mediķim un Arktikas pētniekam Aizekam Heisam.[1] Salā kopš 1957. gada darbojas vissezonas polārstacija Krenkeļa observatorija.

Heisa sala
Остров Хейса
Heisa sala
Dvīņu rags Heisa salā
Heisa sala (Franča Jozefa Zeme)
Heisa sala
Heisa sala
Heisa sala (Arhangeļskas apgabals)
Heisa sala
Heisa sala
Heisa sala (Krievija)
Heisa sala
Heisa sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 80°34′N 57°41′E / 80.567°N 57.683°E / 80.567; 57.683Koordinātas: 80°34′N 57°41′E / 80.567°N 57.683°E / 80.567; 57.683
Arhipelāgs Franča Jozefa Zeme
Platība 132 km²
Garums 14 km
Augstākais kalns Hidrogrāfu kupols
242 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Arhangeļskas apgabals
Lielākā pilsēta Krenkeļa observatorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 4 (2018)
Heisa sala Vikikrātuvē

ĢeogrāfijaLabot

Sala izvietojusies arhipelāga vidusdaļā, centrālajā salu grupā. Mārkema šaurums dienvidos to atdala no Hola salas, Jermaka šaurums ziemeļos — no Ziči Zemes salām, bet Austriešu šaurums austrumos — no Vilčeka Zemes. Lielākā daļa salas ir brīva no ledus, tikai salas ziemeļu daļā ir nelielais Hidrogrāfu kupols ar salas augstāko punktu (242 m) vjl. Krasta līnija maz izrobota.

Sala atrodas arktiskā tuksneša joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar sūnām, ķērpjiem un arktisko magoni. Sastopami leduslāči, valzirgi.[2]

VēstureLabot

1874. gadā Jūliusa fon Pajera vadītās kamanu ekspedīcijas laikā Austriešu šaurumā atklāja salu un nodēvēja to par godu amerikāņu mediķim un Arktikas pētniekam Aizekam Heisam. Kartē sala tika atzīmēta tagadējo Komsomoļskije salu vietā. 1898. gadā amerikāņu Valtera Velmana ekspedīcija atklaja tagadējo Heisa salu un pieņemot, ka Pajers kļūdījies ar salas atzīmēšanu kartē, jaunatklātajai salai piešķīra Heisa vārdu, bet īsto Heisa salu nepamanīja.[3] Komsomoļskije salas no jauna tika atklātas tikai 1932. gadā.[4]

1957. gadā sakarā ar 3. Starptautiskā ģeofizikas gada programmu no Hukera salas uz Heisa salu tika pāreltas Buhta Tihaja polārstacijas aktivitātes, jauno staciju nodēvējot par Družnaju. 1972. gadā to pārdēvēja polārpētnieka Ernsta Krenkeļa vārdā.[5]

AtsaucesLabot