Georga Zeme
Georga Zeme (krievu: Земля Георга) ir Krievijas Federācijai piederoša sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, lielākā arhipelāga sala. Ietilpst Arhangeļskas apgabala administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder Primorskas rajonam. Nosaukta par godu Džordžam V, tobrīd nākamajam Lielbritānijas karalim.[1]
| Georga Zeme | |
|---|---|
| Земля Георга | |
 Ģeogrāfu līcis Georga Zemes ziemeļaustrumos | |
  Georga Zeme  Georga Zeme  Georga Zeme | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Barenca jūra |
| Koordinātas | 80°29′13″N 49°19′43″E / 80.48694°N 49.32861°EKoordinātas: 80°29′13″N 49°19′43″E / 80.48694°N 49.32861°E |
| Arhipelāgs | Franča Jozefa Zeme |
| Platība | 2821 km² |
| Augstākais kalns |
Brusilova kupols 416 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Apgabals | Arhangeļskas apgabals |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 (2010) |
 Georga Zeme Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies arhipelāga rietumos, rietumu salu grupā. Dienvidrietumos to apskalo Barenca jūra, ziemeļos — Ziemeļu Ledus okeāns. Kembridžas šaurums rietumos un Arhangeļskas šaurums ziemeļrietumos to atdala no Aleksandras Zemes, Naitingeila šaurums dienvidaustrumos — no Brjūsa, Meiblas un Bella salām, bet Britu kanāls austrumos — no centrālās grupas salām. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas ziemeļos plešas no ledus brīvā Ārmitidža pussala. Salas lielāko daļu klāj ledāji, augstākais punkts ir Brusilova kupols (416 m) vjl salas ziemeļaustrumos.
Sala atrodas arktiskā tuksneša joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar sūnām un ķērpjiem. Sastopami leduslāči.
Vēsture
labot šo sadaļuSalas piekrasti 1880. gadā atklāja angļu pētnieks Bendžamins Smits (Benjamin Leigh Smith), kas ar kuģi EIRA apsekoja salas dienvidrietumu piekrasti, dodot vārdus vairākiem zemesragiem. Ledus apstākļu dēļ tālāka izpēte ziemeļu virzienā nebija iespējama (šaurums starp salām netika atklāts), tādēļ ekspedīcijas kartēs tā bija kopīgi ar tālāk rietumos esošo salu atzīmēta kā Aleksandras Zeme. Detālu salas izpēti un aprakstu 1897. gada pavasarī veica Frederika Džeksona (Frederick George Jackson) un Alfreda Hermsvorta (Alfred Harmsworth) ekspedīcija, kas to nodēvēja par Prinča Džordža Zemi (Prince George Land) par godu Velsas princim Džordžam, vēlākajam Lielbritānijas karalim Džordžam V.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «(Prince) George Land - Franz-Joseph-Land». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. decembrī. Skatīts: 2019. gada 17. decembrī. Arhivēts 2019. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē.