Frīdrihs Augusts I Vetīns
Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.; dzimis 1750. gada 23. decembrī, miris 1827. gada 5. maijā) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763. līdz 1806. gadam un pirmais Saksijas Karalistes karalis no 1806. līdz 1827. gadam. No 1807. līdz 1815. gadam bija arī Varšavas hercogs.
| Frīdrihs Augusts I Friedrich August I. | |
|---|---|
 | |
| Saksijas kūrfirsts | |
|
Amatā 1763. gada 17. decembrī — 1806. gada 20. decembrī | |
| Priekštecis | Frīdrihs Kristiāns |
| Pēctecis | tituls likvidēts |
| Saksijas karalis | |
|
Amatā 1806. gada 20. decembrī — 1827. gada 5. maijā | |
| Priekštecis | tituls radīts |
| Pēctecis | Antons |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1750. gada 23. decembrī Drēzdene, Saksijas kūrfirstiste (mūsdienās  Vācija) |
| Miršanas dati |
1827. gada 5. maijā Drēzdene, Saksijas Karaliste (mūsdienās Vācija) |
| Apglabāts |
Katoļu galma baznīca (Katholische Hofkirche), Drēzdene, Vācija |
| Dinastija | Vetīnu dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs Kristiāns |
| Māte | Bavārijas Marija Antonija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Cveibrikenes-Birkenfeldas Amālija |
| Bērni | Saksijas Marija Auguste |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuFrīdrihs Augusts I bija Saksijas kūrfirsta Frīdriha Kristiāna dēls. Pēc tēva nāves 1763. gadā par nepilngadīgā Frīdriha Augusta reģenti kalpoja viņa māte Bavārijas Marija Antonija, bet par reģentes pārstāvi - princis Francis Ksavers. 1765. gadā Francis Ksavers piekrita, ka iepriekš Saksijas Augusta III ieņemtais Polijas—Lietuvas ūnijas tronis tiek Staņislavam Poņatovskim, ar noteikumu, ka tronis vēlāk pāries Frīdriha Augusta rokās. Tomēr pēc Staņislava Poņatovska nāves 1798. gadā Frīdrihs Augusts atteicās no troņa tiesībām, baidoties no konflikta ar Austrijas Impēriju, Prūsijas Karalisti un Krievijas Impēriju, kuras bija sadalījušas Poliju.
1791. gadā augustā, reaģējot uz Franču revolūcijas izcelšanos, Pilnicas pilī pie Drēzdenes Austrijas imperators Leopolds II un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II, piedaloties Frīdriham Augustam, pieņēma Pilnicas deklarāciju, kura noveda pie Franču revolucionāro karu sākuma.
Ceturtās koalīcijas kara laikā Saksija kopā ar Prūsiju cīnījās pret Napoleona vadītajiem frančiem, tomēr pēc smagās sakāves Jēnas - Auerštetes kaujā 1806. gada oktobrī tā izstājās no cīņas un piebiedrojās franču sabiedrotajiem - Reinas konfederācijai. 1806. gada 20. decembrī Frīdrihs Augusts tika kronēts par Saksijas karali, bet pēc Tilzītes miera 1807. gada jūlijā tika iecelts arī par Varšavas hercogistes valdnieku.
Sestās koalīcijas kara laikā, Frīdrihs Augusts bija Napoleona sabiedrotais līdz pat grandiozajai Leipcigas kaujai 1813. gada oktobrī, kura notika Saksijā. Leipcigas kaujas laikā viņš tika sagūstīts un turēts ieslodzījumā Berlīnē. Frīdriham Augustam netika dota iespēja piedalīties Vīnes kongresā, kura rezultātā Saksijas teritorija tika ievērojami samazināta uz Prūsijas rēķina (atdalītās teritorijas ir mūsdienu Saksijas-Anhaltes zemē). Tika likvidēta Varšavas hercogiste. 1815. gadā Frīdriham Augustam tika atļauts atgriezties Saksijā, kur tas mira 1827. gadā. Par nākamo Saksijas karali kļuva Frīdriha Augusta brālis Antons.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Augusts I Vetīns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Priekštecis: Frīdrihs Kristiāns Vetīns |
Saksijas kūrfirsts 1763 - 1806 |
Pēctecis: tituls likvidēts |
| Priekštecis: tituls nodibināts |
Saksijas karalis 1806 - 1815 |
Pēctecis: Antons Vetīns |