Eversmuižas baznīca
Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Ciblas pagasta Ciblā. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet tās altāra retabls un altāra mensa ar tabernākulu ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
| Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Eversmuižas katoļu baznīca Ciblā | |
  Eversmuižas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Ludzas novads, Ciblas pagasts, Cibla |
| Koordinātas | 56°32′51″N 27°53′00″E / 56.54750°N 27.88333°EKoordinātas: 56°32′51″N 27°53′00″E / 56.54750°N 27.88333°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1776 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Antons Justs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1771 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30m |
| Platums | 10,5m |
| Būvmateriāli | |
| Oficiālais nosaukums: Eversmuižas katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 6459 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
VēstureLabot
Pirmā koka kapela šeit bijusi jau 1698. gadā, ko uzcēluši Pasienes dominikāņi. Pašreizējo baznīcu uzcēla 1771. gadā Nikolajs Karņickis par saviem līdzekļiem, kas tikusi konsekrēta Svētā Andreja godam. 1876. gadā baznīca tika pagarināta par 6,5 metriem torņu virzienā. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis, kas ir ticis uzbūvēts 1883. gadā.[2]
DraudzeLabot
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Antons Justs.[3]
Draudzes lielākie svētkiLabot
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa svētki, Vasarsvētki, Svētā Eliasa svētki, Jaunavas Marijas vārda diena, Svētā Andreja svētki.
ArhitektūraLabot
Baznīca ir baroka laikmeta koka sakrālās celtnes paraugs. Tā ir 30 metrus gara un 10,5 metrus plata vairāknavu ēka ar poligonālo altārdaļu un diviem sānu ģērbkambariem, frontāliem sānu torņiem, kā arī slēgtu priekštelpu. No vidusjoma sānu jomi ir atdalīti ar trīs daudzskaldņu kolonveida stabiem. Tai ir vienkārši četrstūrveida formas torņi ar piramidālām, stāvām smailēm. Apkārt baznīcas dārzam atrodas mūra sēta, kas uzbūvēta 1896. gadā.[4]
InterjersLabot
Baznīcas logi ir veidoti barokam raksturīgās formās ar starpveida dalījumu un pusaploces pārsedzi. Visu altāra telpu starp diviem logiem aizņem galvenā altāra rentabls, kura centrā ir glezna "Svētā ģimene". Sānu altāri ir divu stāvu. Baznīcā atrodas divi mākslas darbi — gleznas "Svētais Pēteris" (1745.) un "Svētā Rozālija" (1746.). Baznīcas ērģeles ir uzstādītas 1891. gadā.[4]
Ārējās saitesLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 153.lpp.
- ↑ www.katolukalendars.lv[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 «www.ludzasbiblio.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.