Gnosticisms

reliģiski filozofiskas mācības, kurās bija apvienoti kristietības, austrumtautu reliģiju un sengrieķu filozofijas elementi

Gnosticisms (grieķu: γνώσις — zināšanas) ir domāšanas veids, kas personisko garīgo atklāsmi vērtē augstāk nekā reliģiskās dogmas. Gnosticisms ietekmēja vairākas reliģiskās kustības un filozofijas skolas.[1]

2. gadsimta baznīctēvs Irenejs par pirmo gnostiķi dēvēja Sīmani Magu, kura uzskati esot maldu mācība jeb herēze.[2] Viens no pazīstamākajiem gnostiķiem bija Valentīns, kurš bija izglītojies Aleksandrijā un bijis pazīstams ar neoplatonismu, kristietību, jūdu ezotēriku un vietējām pagānu reliģijām. Pētnieki uzskata, ka Valentīns sarakstījis Patiesības evaņģēliju[3], kurš atrodams starp 1945. gadā atrastajiem Naghammādī manuskriptiem. Citu gnostiķu mācībās manāma zoroastrisma, maniheisma un jūdaisma ideju ietekme.

AtsaucesLabot