Jēzus krustā sišana

Jēzus krustā sišana ir Bībeles stāsta notikums. Kristiešu uzskatā tas notika mūsu ēras 1. gadsimtā. Jēzus Kristus, kas kristietībā ir Dieva dēls un Mesija, tika arestēts, tiesāts, vēlāk tika piespriesta šaustīšana, tas viss noslēdzās ar krustā sišanu. Kopā tas kristietībā tiek apzīmēts ar Jēzus ciešanām. Jēzus ciešanas un pestīšanas nāve pie krusta pārstāv centrālās kristīgās teoloģijas aspektus, tai skaitā mācību par pestīšanu un grēku izpirkšanu.

Djego Velaskesa glezna Christ crucified

Jēzus sišana krustā tiek atspoguļota visos četros evaņģēlijos, atsauces uz to ir apustuļa Pāvila darbos.

Kristieši uzskata, ka Jēzus ciešanas tika paredzētas Tanahā.^{[nepieciešama atsauce]} Saskaņā ar evaņģēlijiem, Jēzus tika arestēts Ģetzemanē pēc pēdējā vakarēdiena kopā ar saviem 12 apustuļiem. Pēc tam viņš stājās tiesas priekšā (sinedrija, Poncija Pilāta un Hēroda Antipas priekšā) un tika nodots sišanai krustā. Pēc šaustīšanas romiešu karavīri izsmēja Jēzu kā "jūdu ķēniņu", apģērbts purpura krāsas drēbēs, vainagots ar vainagu no ērkšķiem, viņš tika sists un uz viņu tika spļaudīts. Pēc tam Jēzus tika sists krustā.

Jēzus pēdējo dienu dzīves notikumi visos evaņģēlijos tiek aprakstīti daudz detalizētāk nekā jebkurš cits viņa dzīves posms.