Elvīra Baldiņa

Elvīra Baldiņa;
Dzimusi	1919. gada 11. augustā (104 gadi); Kraukļu pagasts, Latvija
Nodarbošanās	aktrise
Citi apbalvojumi
	Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1955); Ordenis "Goda zīme" (1956); Triju Zvaigžņu ordenis (2010);

Elvīra Baldiņa (dzimusi Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa 1919. gada 11. augustā) ir latviešu teātra un kino aktrise.

Biogrāfija labot šo sadaļu

Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa piedzima 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta "Kalna Jostpāpenos". Māte — mājsaimniece, laukstrādniece Anna Baldiņa, tēvs — piensaimnieks Jānis Baldiņš. Brālis — Ēriks Baldiņš. Mācījusies Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeigusi Valsts ģimnāziju Cesvainē.^[1] Pēc pārvākšanās uz Rīgu mācījās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Pēc skolas likvidācijas turpināja apgūt aktiermeistarību Latvju drāmas ansambļa studijā, piedaloties studijas teatrālajos uzvedumos (1941—1944). Pēc kara beigām sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). Pēc aiziešanas pensijā turpināja strādāt teātrī kā ārštata darbiniece līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.

Piedalījusies daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Nodarbojusies ar sabiedrisko darbību, bijusi rajona padomes deputāte. Apbalvota ar ordeni "Goda zīme". Latvijas kultūras fonda stipendiāte.^[2]

2009. gadā Elvīra Baldiņa pievienojās Teātra zelta fondam.^[3]

Vīrs — diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis (1922—1984^[4]), dēls — Madis Ostrovskis, mazdēls — pianists Toms Ostrovskis.^[5]

Lomas teātrī (nepilns saraksts) labot šo sadaļu

Latvju drāmas ansamblis labot šo sadaļu

1943 — Henrika Ibsena "Brands" — Gerda

Latvijas Jaunatnes teātris labot šo sadaļu

1947 — Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda" — Sniedze
1949 — Annas Brigaderes "Maija un Paija" — Maija
1950 — Jevgeņija Švarca "Sniega karaliene" — Gerda
1951 — Viktora Rozova "Viņas draugi" — Taņa
1953 — Olgas Foršas "Aļoša Peškovs" — Aļoša Peškovs
1954 — V. Ļubimovas "Uz bīstamās robežas" — Sašeņka
1954 — Sergeja Mihalkova "Smiekli un asaras" — Čihaļjas princis
1955 — Isaja Kuzņecova un Averīnas Zakas "Natašas dienasgrāmata" — Nataša
1956 — Raiņa "Zelta zirgs" — Saulcerīte
1956 — V. Korstiļovas un M. Ļvovska "Ģimkas piedzīvojumi" — Petja Jeršovs
1956 — Jāņa Grīziņa "Vārnu ielas republika" — Janka
1957 — Viktora Rozova "Prieka meklējumos" — Ļena
1960 — pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" — Gavrošs
1960 — Zentas Ērgles "Mūsu sētas bērni" — Tonis
1967 — Maksima Gorkija "Pēdējie" — Sofija
1967 — pēc Alana Milna darbu motīviem "Lācītis Pūks un viņa draugi" — Vinnijs Pūks
1968 — Astridas Lindgrēnas "Mazulis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" — Mazuļa māte
1978 — Jāņa Jaunsudrabiņa "Saulainās rasas lāse" — Vecmāmiņa
1981 — Paula Putniņa "Svētku gaidās" — Sigita