Jānis Grīziņš (dzimis 1900. gada 12. martā, miris, iespējams, 1941. gada 27. jūnijā),[1] īstajā vārdā Jānis Voldemars Griķis, bija latviešu rakstnieks un publicists.
Ar zelta medaļu 1918. gadā beidzis Aleksandra ģimnāziju. 1919. gadā iestājies Maskavas Ceļu inženieru institūtā. Dienējis Sarkanajā armijā. Pēc atgriešanās Latvijā no Turkestānas frontes iestājies Latvijas Universitātē, kuru absolvējis 1926. gadā. Bijis arī atslēdznieka māceklis. Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas devies uz Sorbonnu Francijā. No pārslodzes un līdzekļu trūkuma Grīziņam saasinājās nervu slimība. 1929. gadā viņu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā Parīzē, pēc diviem gadiem pārveda uz Sarkankalna psihiatrisko slimnīcu Rīgā, kur arī miris.[1]
Ievērojamākais Grīziņa darbs ir "Vārnu ielas republika", kas ticis uzvests teātrī un ekranizēts.[1]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 223.—224. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
