Elle
Elle daudzās reliģijās ir ciešanu un soda saņemšanas vieta, kur cilvēks nokļūst pēc nāves. Dažās reliģijās kā kristietība elle tiek uzskatīta par bezgalīgu, taču reliģijās ar ciklisku cilvēka dzīvi, elle ir tikai starpposms starp nāvi un iemiesošanos (par piemēru skatīt ķīniešu Diju). Sods ellē parasti atbilst dzīvē izdarītajiem grēkiem.
Ābrama reliģijas labot šo sadaļu
Kristietībā un islamā elle tiek attēlota kā ugunīga un ciešanu pilna vieta. Lai gan tās aprakstā ir minēta uguns, daļa kristiešu uzskata, ka tas nav jāuztver burtiski.[P 1] Citas reliģijas attēlo to kā aukstu un drūmu vietu. Dantes "Dievišķajā komēdijā" elles iekšējais aplis tiek aprakstīts kā sasalis vainas un asiņu ezers.[1]
Kristietība labot šo sadaļu
Jaunajā Derībā grieķu valodā elle parasti tiek apzīmēta ar vārdu hades vai Geenna. Elle kristietībā tiek uzskatīta par dvēseles stāvokli - pilnīgu šķirtību no Dieva, kas iestājas pēc nāves, ja cilvēks ir apzināti un pilnībā noliedzis Dievu un atteicies nožēlot grēkus.
Hades vai šeols labot šo sadaļu
Vecās Derības grieķu tulkojumā un Jaunajā Derībā ebreju vārds šeol parasti tiek tulkots ar grieķu vārdu hades, kas latviski bieži tiek tulkots kā elle vai pazeme.
- "Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu tiksi līdz ellei nogāzta!" (Lūkas evaņģēlijs 10:15).
- "Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos: Viņš nepalika pazemē, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu" (Apustuļu darbi 2:31).
Hinomas ieleja labot šo sadaļu
Jaunās derības sinoptiskajos evaņģēlijos vairākas reizes tiek minēts vārds Geenna, kas latviski parasti tiek tulkots kā elle. Geenna ir ebreju vārda Gehinnom grieķiskojums, kas apzīmēja ieleju netālu no Jeruzalemes, kur tika izmesti un pastāvīgi dedzināti pilsētas atkritumi. Tur tika nogādātas arī nolādētu cilvēku (piemēram pašnāvnieku) mirstīgās atliekas.
"Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to: labāk tev ir kā vienacim ieiet Dieva valstībā, nekā tev divas acis un tu tiec iemests elles (Hinomas ielejas) ugunī" (Marka evaņģēlijs 9:46).
Austrumu reliģijas labot šo sadaļu
Budistu ticībā, ir trīs veidu elle, kas pazīstama kā Naraka, atšķirībā no Ābrahāma reliģijām, cilvēku dvēseles dodas uz turieni, pamatojoties uz savu karmu, viņi arī pavada tur noteiktu laiku un pēc tam atdzimst kaut kur citur.
Japāņu šinto, valodā Jomi (japāņu: 黄泉, Yomi— ‘dzeltenās atsperes’) ir līdzīgs grieķu ellei Hadesam, jo visas dvēseles neatkarīgi no viņu dzīves iet uz turieni, lai dzīvotu nožēlojami un ciestu mūžīgu sodu.
Jomi atšķiras no kristīgās elles ar to, ka uz turieni dodas visas dvēseles, neatkarīgi no viņu rīcības dzīvē; un tie netiks sodīti par dzīvo netaisnību. Tā ir netīra un piesārņota vieta. Japāņu kultūrā piesārņojums parasti tiek saistīts ar ļaunumu. Saskaņā ar Kojiki tradīciju, Jomi, iespējams, parasti atrodas pazemē, un tās ieejai ir jāatrodas Izumo provincē.
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ Uguns varētu simbolizēt cilvēku šķīstīšanu, kas elles mokas tādā kontekstā varētu būt šī procesa rezultāts- sāpes par nodarīto.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dante Aligjēri. «Cantos XXXI-XXXIV». Dievišķā komēdija. trans. Džons Siardi (2 izd.). Ņujorka : Penguin, Jūnijs 2001 (orig. trans. 1977) [c. 1315].
Ārējās saites labot šo sadaļu
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |