Elektriskais dzinējspēks

Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs. Slēgtā vadītāja kontūrā šis spēks ir vienāds ar ārējo spēku darbu, kas nepieciešams pozitīva vienības lādiņa pārvietošanai visa vadītāja garumā starp strāvas avota poliem.[1] Elektrodzinējspēku apzīmē ar vai , tā SI mērvienība ir volts (V).

EDS un Oma likumsLabot

Oma likums noslēgtai elektriskajai ķēdei:

  , kur   ir elektrodzinējspēks,   ir strāvas stiprums,   ir patērētāja pretestība,   ir strāvas avota iekšējā pretestība.

  , kur   ir spriegums ārējā ķēdē (vadītājā, kas pieslēgts strāvas avotam),   ir spriegums iekšējā ķēdē (strāvas avotā).

Ja strāvas avota polus savieno tieši ( ), caur avotu plūst īsslēguma strāva  , kas ir maksimālā strāva, ko var iegūt no avota.

EDS un strāvas darbs un jaudaLabot

Strāvas pilnais darbs  , kur   ir strāvas plūšanas laiks.

Līdzstrāvas avota jauda  .

EDS mērīšanaLabot

Elektrodzinējspēku aptuveni var noteikt ar voltmetru, pieslēdzot to tieši strāvas avota poliem. Tad spriegums uz voltmetra spailēm   (kur   ir voltmetra pretestība) un, pēc Oma likuma pilnai ķēdei,  . Ja  , tad   un   — voltmetrs uzrāda aptuvenu strāvas avota elektrodzinējspēku voltos.[1]

EDS strāvas avotu slēgumosLabot

  • Saslēdzot strāvas avotus virknes slēgumā, tiek iegūts lielāks elektrodzinējspēks:  .
  • Saslēdzot strāvas avotus paralēlā slēgumā, elektrodzinējspēks nemainās.[2]
  • Strāvas avotu jaukta slēguma elektrodzinējspēku aprēķina, izmantojot Kirhofa likumus un pakāpeniski vienkāršojot slēguma shēmu.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 184.—191. lpp.
  2. «Последовательное и параллельное соединение источников тока». ido.tsu.ru. Skatīts: 27.08.2021.