El País

El País ir 1976. gadā dibināts Spānijas laikraksts. Tas iznāk spāņu valodā, tam ir arī reģionālās versijas, kas iznāk citās valodās, piemēram, Quadern Catalunya kataloniešu valodā. Saskaņā ar Spānijas Oficina de Justificación de la Difusión apstiprinātiem datiem par 2012. gada decembri, laikraksta tirāža bija 400 212 eksemplāri, un vidējā tirāža bija 324 814, kas ir lielākā dienas laikraksta tirāža valstī, ieskaitot sporta izdevumus.^[1]

Spānijas vadošais laikraksts

Laikraksta galvenais birojs atrodas Madridē, taču tam ir arī biroji lielākajās Spānijas pilsētās - Barselonā, Seviljā, Valensijā, Bilbao un Santiago de Kompostellā, kur tiek gatavotas laikraksta reģionālās versijas. Tipogrāfijas, kurā laikraksts tiek iespiests, atrodas Barselonā, Seviljā, Valensijā, Lugo, Grankanarijā, Burgosā, Palma de Maljorkā, kā arī Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Meksikā un Argentīnā.

Pastāv arī laikraksta starptautiskā versija, kas tiek iespiesta un izplatīta Latīņamerikā. Interneta versija ElPaís.com piedāvā gan bezmaksas, gan maksas saturu. 2012. gadā laikraksta dienas tirāža bija 324 814 eksemplāru, un saskaņā ar 2013. gada jūlijā publicētajiem Estudio General de Medios datiem laikraksta lasītāju skaits tika lēsts 1 929 000.

Internetā El País bija lasītākais ziņu izdevums - saskaņā ar Comscorce datiem 2013. gada aprīlī vien laikrakstam bija 15,6 miljonu unikālo lasītāju. Tas ir arī plaši pārstāvēts sociālajos tīklos, piemēram, Twitter ar vairāk kā četriem miljoniem un Facebook ar vairāk aptuveno 1,9 miljoniem sekotāju. Izdevums pieder Spānijas mediju grupai Grupo PRISA, kuras galvenais akcionārs kopš 2010. gada ir Liberty Acquisition Holding (kompānijas galvenie īpašnieki ir Nikolas Bergrūens (Nicolas Berggruen) un Martins Frenklins (Martin E. Franklin)). Grupo PRISA ir arī radio Cadena Ser, ekonomikas izdevuma Cinco Días (tulkojumā no spāņu valodas - piecas dienas) īpašniece. Tai pieder arī Grupo Santillana, kas izdod Santillana, Alfaguara, Taurus, Arguilar, sporta izdevumu Diario As, Los 40 Principales un tai pieder radio kanāli Máxima FM, M80 Radio, Radiolé, Cadena Dial un telekanāli Prisa TV, Localia, Digital+ un citi masu mediji.

Grupo PRISA 2011.gadā cieta 451 miljonu lielus zaudējumus, kas bija lielākie tās vēsturē, pārspējot 2010.gada antirekordu.^[2]

Galvenie redaktori

Kopš tā dibināšanas 1976. gadā laikrakstam ir bijuši pieci galvenie redaktori. Pašreizējais galvenais redaktors, Antonio Kaņjo šo amatu faktiski ieņem kopš 2014. gada februāra, taču oficiāli - kopš 2014. gada 3. maija.

Periodi	Galvenie redaktori
1976-1988	Huans Luis Seribrans
1988-1993	Hoakins Estefanija
1993-2006	Hesus Sereberio
2006-2014	Havjers Moreno
No 2014	Antonio Kaņjo

Pielikumi

Iknedēļas pielikumi

Piektdienās:
- El Viajero (veltīts ceļošanai)
- On Madrid (veltīts izklaidi; tiek izplatīts tikai Madridē).
- Propiedades (veltīts nekustamajam īpašumam)
Sestdienās:
- Babelia (veltīts kultūrai; specializējas literatūrai).
- La Revista del Sábado
Svētdienās:
- El País Semanal, (iepriekš zināms kā EP[S]; pievēršas modei, reportāžām un viedokļiem; tiek izdots kopš 1976.gada 3.oktobra).
- Domingo, (pievēršas pamatā reportāžām un apskatiem).
- Negocios (ekonomikas pielikums).

Ikmēneša pielikumi

Motor (pievēršas automašīnu jautājumiem; tiek izdots katra mēneša pirmajā sestdienā un iznāk kopš 2006.gada aprīļa)
ICON (veltīts vīriešu modei; tiek izdots katra mēneša pirmajā sestdienā un iznāk kopš 2013.gada novembre).
S Moda (pamatā veltīts sievietēm; iznāk katra mēneša trešajā sestdienā).

Reģionālie pielikumi

Andalucía (veltīts Andalūzijai, kopš 1995.gada)
Cataluña (veltīts Katalonijai)
Comunidad Valenciana (veltīts Valensijai, kopš 1995.gada)
Galicia (veltīts Galīsijai)
Madrid (veltīts Madridei, kopš 1993.gada)
País Vasco (veltīts Basku zemei, kopš 1997.gada)

Tāpat tiek izdota laikraksta angļu valodas astoņu lapaspušu versija, kuras galvenā mērķauditorija ir Spānijā dzīvojošie ārzemnieki. Kopā ar El País tāpat tiek izplatītas papildus redakcijas, piemēram, Rusia Hoy (no spāņu valodas - Krievija šodien), kas ir Krievijas oficiālā laikraksta Российская Газета spāņu valodas ikmēneša versija.

Atsauces

↑ Andrea Czepek, Melanie Hellwig, Eva Nowak. Press Freedom and Pluralism in Europe: Concepts and Conditions. Intellect Books, 2009. 279. lpp. ISBN 978-1-84150-243-4. Skatīts: 2014. gada 12. decembris.
↑ Anne Penketh, Philip Oltermann, Stephen Burgen. «European newspapers search for ways to survive digital revolution». The Guardian (Paris, Berlin, Barcelona), 2014. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 7. janvāris.

[1] Andrea Czepek, Melanie Hellwig, Eva Nowak. Press Freedom and Pluralism in Europe: Concepts and Conditions. Intellect Books, 2009. 279. lpp. ISBN 978-1-84150-243-4. Skatīts: 2014. gada 12. decembris.

[anbu-2] Anne Penketh, Philip Oltermann, Stephen Burgen. «European newspapers search for ways to survive digital revolution». The Guardian (Paris, Berlin, Barcelona), 2014. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 7. janvāris.

[1]

[2]