Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē. To izraisa dažādi faktori, kuru intensitāte un izplatība ir atkarīga no Saules enerģijas. Eksogēno procesu galvenās izpausmes ir iežu dēdēšana, denudācija, akumulācija, erozija, sufozija.[1]
Noskalošanās un akumulācija labot šo sadaļu
Noskalošanās procesi jeb delūvija veidošanās notiek īslaicīgi, līstot lietum un kūstot sniegam. Mazās straumes spēj aizskalot iežu sīkās daļiņas — smilti, mālsmilti, smilšmālu -, un pārnest tās lejup pa nogāzi. Nogāzes pakājē samazinās ūdens tecēšanas ātrums un šeit izgulsnējās un uzkrājās iepriekš nestās iežu daļiņas. Rupjākās frakcijas netiek nonestas lejā ar ūdens palīdzību, tās nobirst un noslīd gravitācijas spēku ietekmē. Nogāžu virsmas erozijas procesā pakāpeniski kļūst lēzenākas. Reljefa formu virsotnes ir barības vielām nabadzīgākas, jo no augsnes virsmas tiek noskalota auglīgā virskārta. Tas kaitē lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem. Kalnu delūvijas veidošanos var novērot kādā lauksaimnieciski apstrādātā laukā, kur redzama augsnes krāsu maiņa — pauguru galos gaišāka, zemāk tumšāka. Šāda krāsu maiņa norāda uz to, ka auglīgākā virskārta ir noskalota zemāk, bet augstāk palikusi mālainā frakcija, kas nav tik irdena un viegli pārvietojama.
Akumulācija ir denudācijas pretējais process, kurā noskalotie produkti izgulsnējas un sāk uzkrāties. Atkarībā no virzošā ģeomorfoloģiskā procesa izšķir upju, ezeru, jūras, vēja, ledāju un gravitācijas akumulācijas procesus. Veidojas akumulatīvās reljefa formas.
Denudācijas un akumulācijas procesi ir savstarpēji saistīti, to mijiedarbības rezultātā notiek Zemes virsas nolīdzināšana[1].
Karsta process labot šo sadaļu
Karsta procesa darbības rezultāts ir redzams Gaujas senielejā Lībānu — Jaunzemju strautā. Strautā atrodami saldūdens kaļķieži. Tie izskalojušies no dolomītu plaisām, kas saistoties ar skābekli oksidējas un veido jaunus iežus — šūnakmeni, kaļķakmeni. Šobrīd kaļķieži uzkrājas salīdzinoši lēni, jo nav pietiekami augsta temperatūra un atbilstoši apstākļi. Saldūdens kaļķieži sastopami arī Triečupītē jeb Bušlejā Kazu gravā.[2]
Sufozija labot šo sadaļu
Sufozija ir pazemes tukšumu un tos pārsedzošo nogulumiežu iegruvumu veidošanās, pazemes ūdeņu plūsmām izskalojot sīkās drupiežu daļiņas. Gaujas senielejā, Lielajā nišā pie Raiskuma Sarkanajām klintīm, kas veidotas no smilšakmeņa, ir redzamas sufozijas radītās plaisas.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |