Ekseteras katedrāle jeb Apustuļa Pētera katedrāle Ekseterā ir anglikāņu baznīcas katedrāle Ekseterā, Lielbritānijā.

Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle (Anglija)
Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle (Devona)
Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle (Apvienotā Karaliste)
Ekseteras katedrāle
Ekseteras katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Eksetera, Devona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Koordinātas 50°43′21″N 03°31′47″W / 50.72250°N 3.52972°W / 50.72250; -3.52972Koordinātas: 50°43′21″N 03°31′47″W / 50.72250°N 3.52972°W / 50.72250; -3.52972
Piederība konfesijai Anglikānisms
Statuss baznīca
Mājaslapa www.exeter-cathedral.org.uk
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils normaņu arhitektūra, gotika
Celtniecības sākums 11. gadsimts (15. gadsimts)
Celtniecības beigas 1400.
Specifikācija
Garums 117 m
Būvmateriāli akmens, marmors
Karte
Ekseteras katedrāle

Katedrāles izveide

labot šo sadaļu

Katedrāles dibināšana tiek datēta ar 1050. gadu, kad uz to, tālāk no iespējamiem uzbrukumiem, pārvietoja bīskapa mītni. Pati katedrāle bijusi neliela baznīca, uzcelta romiešu leģiona nometnes vietā. Kad tā palika par mazu un dievkalpojumus nācās noturēja ārpusē, 1107. gadā izlēma būvēt jaunu katedrāli normaņu stilā. To oficiāli atklāja 1133. gadā. normaņu stilu var raksturot kā romiešu stilu, ko tālāk attīstīja normaņi (tā laika Anglijas iekarotāji no kontinenta). 11. un 12. gadsimtā normaņi cēla nocietinātas pilis, torņus ar pagrabiem, parasti kvadrātveida, retāk cilindriskas vai daudzstūra formas, kā arī klosterus, baznīcas, katedrāles. Tiem raksturīgas masīvas proporcijas un noapaļotas arkas. Šis stils cēlies Normandijā un izplatījās Rietumeiropā, galvenokārt Anglijā.

Modernizācija

labot šo sadaļu

1250. gadā katedrāli atzina par izgājušu no modes, un to sāka pārbūvēt gotiskā stilā. Tomēr iespaidīgie 12. gadsimta normaņu torņi tika saglabāti. Pārbūve ilga gandrīz gadsimtu un tās rezultāts bija brīnišķīga būve gotiskajā stilā. Izmantoja vietējo akmeni, arī marmoru. Vēlāk piebūvēja kapelas. Laika gaitā katedrāle cietusi no vēsturiskiem notikumiem — Henrija VIII laika klosteru reformas, angļu pilsoņu karā, iekšējo interjeru pārbūvēja karalienes Viktorijas laikā 19. gadsimtā, Otrā pasaules kara laikā uzlidojumos cieta logu vitrāžas. Tās atjaunoja un sekoja katedrāles attīrīšanas darbi, kur atklāja senos romiešu nocietinājumus un katedrāles pirmsākumus rietumu pusē.

Ievērojamākais interjerā ir lielais pulkstenis, ministrelu galerija, jumtu ciļņi. Rietumu pusē atrodas gotiskas izrotātas skulptūru rindas, ko sāka veidot 1340. gadā un tas ilga ap 100 gadu. Skulptūras ir neformālas, dzīvespriecīgas, sākotnēji bijušas spilgti krāsotas. Skulptūras aizklāj daļu rietumu puses logu. Katedrāle nav augsta, jo tika saglabāti normaņu torņi un sienas, un tas noteica augstuma izvēli. Tika saglabātas jomas proporcijas. Iekšpusē jomu balsta visgarākie nepārtrauktie gotiskie griesti Anglijā: 20 metrus augsti un 90 metrus gari (raksturīgi perpendikulārajam gotiskajam stilam). Tos rotā velves un ciļņi.

Ministrelu galerija (ap 1350. gadu) atrodas katedrāles kreisajā daļā un ir izgreznota ar eņģeļu figūrām, kas spēlē mūzikas instrumentus, tās atjaunotas un apzeltītas pēc oriģinālā parauga. Ziemeļu sienas lepnums ir pulkstenis — zila ciparnīca ar lilijas simboliem attēlo saules 24 stundu ciklu. Zelta bumba centrā ir zeme. Centrā atrodas ērģeles (1665) un 2 altāri. Kancele rotāta ar 17. gadsimta Bībeles ainu gleznojumiem. Dienvidu transepta pusē atrodas agrīnās angļu gotikas piebūve (1224.-44. gadi), kas tagad rotāta ar mūsdienu bronzas skulptūrām. Angļu tēlniecības meistardarbs ir bīskapa vietas pārsegs, veidots no ozola 60 pēdu augstumā (1312.). Joprojām tiek restaurēta Sv.Džeimsa un Tomasa kapela dienvidu pusē, ko iznīcināja 1942. gada uzlidojumā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu