Venēcijas kinofestivāls
Venēcijas kinofestivāls (itāļu: Mostra Internazionale d’Arte Cinematografica) ir pasaules vecākais kinofestivāls.[1][2] Festivāls katru gadu notiek augusta beigās, septembra sākumā Lido salā, Venēcijā, Itālijā. Kinofestivāls ir daļa no Venēcijas biennāles, kuru 1895. gadā izveidoja pilsētas dome.
| Venēcijas kinofestivāls | ||||
|---|---|---|---|---|
 Zelta lauva, Sudraba lauva, Volpi kauss | ||||
 Venēcijas kino pils Lido salā, 2018. gads | ||||
| Pasniedz par | sasniegumiem kinomākslā | |||
| Vieta | Venēcija | |||
| Valsts | Itālija | |||
| Pirmoreiz pasniegta | 1932. gadā | |||
| Pēdējoreiz pasniegta | 2023. gadā | |||
| Oficiālā mājaslapa |
labiennale | |||
| TV translācija | ||||
| Režisors | Alberto Barbera | |||
|
| ||||
Festivāla vēsture
labot šo sadaļuFestivālu 1932. gadā dibināja Džuzepe Volpi di Misurata, Lučāno de Feo un Antonio Maraini. Volpi, bagāts uzņēmējs un dedzīgs fašists, kurš bija Benito Musolīni finanšu ministrs, tajā pašā gadā tika iecelts par Venēcijas biennāles prezidentu. Maraini bija festivāla ģenerālsekretārs, bet de Feo vadīja tā izpildkomiteju.[3] 1932. gada 6. augustā festivālu atklāja ar ASV filmas Dr. Jekyll and Mr. Hyde (1931) seansu viesnīcas Excelsior Palace terasē. Festivālā, kas noslēdzās 21. augustā, piedalījās pavisam deviņas valstis.
1940. gadi festivālam bija sarežģīts laiks. 1940. gadā festivālu pārdēvēja par Itālijas-Vācijas kinofestivālu (Manifestazione Cinematografica Italo-Germanica). 1941. gadā tajā demonstrēja nacistu propagandas filmu Heimkehr, kas ieguva Itālijas Tautas kultūras ministrijas balvu. 1942. gadā festivālu apturēja kara dēļ. Pēc kara 1946. gadā festivāls atsākās un tas atguva savu nozīmi kino jomā.[4]
1968. gada sociālie un politiskie nemieri spēcīgi ietekmēja Venēcijas biennāli. No 1969. līdz 1979. gadam festivālā nepiešķīra balvas, bet 1973., 1977. un 1978. gadā festivālu nerīkoja. Festivāla galvenā balva "Zelta lauva" atgriezās tikai 1980. gadā.[4]
Festivāla balvas
labot šo sadaļuFestivāla galvenie apbalvojumi ir Zelta lauva (itāļu: Leone d'Oro), ko piešķir labākajai filmai (no apmēram 21 filmām, ko demonstrē festivāla konkursā). Otrai labākai filmai piešķir Lielo žūrijas balvu. Trešajai labākai filmai piešķir Speciālo žūrijas balvu.
Labākajam režisoram piešķir balvu Sudraba lauva (itāļu: Leone d'Argento). Labākajam scenārija autoram piešķir balvu Zelta osella (monēta). Labākajam aktierim un labākajai aktrisei piešķir balvu Volpi kauss (itāļu: Coppa Volpi).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ariston Anderson. «Venice: David Gordon Green's 'Manglehorn,' Abel Ferrara's 'Pasolini' in Competition Lineup». The Hollywood Reporter.
- ↑ «Addio, Lido: Last Postcards from the Venice Film Festival». Time.
- ↑ Taillibert, Christel; Wäfler, John (2 January 2016). "Groundwork for a (pre)history of film festivals". New Review of Film and Television Studies 14 (1): 5–21. doi:10.1080/17400309.2015.1106688. ISSN 1740-0309.
- ↑ 4,0 4,1 «History of the Venice Film Festival». 2017. gada 7. decembris. Skatīts: 2022. gada 26. decembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Venēcijas kinofestivāls.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Oficiālā mājaslapa (angliski)/(itāliski)
 | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar kino saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |