Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils

JelgavaKrustpils ir 138 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kura tika uzbūvēta 1904. gadā un bija daļa no Ventspils—Maskavas—Ribinskas privātās dzelzceļa līnijas. 2000. gadā līnijā tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme, pašlaik šī līnija tiek izmantota tikai kravas vilcienu satiksmei.

Tilts pāri autoceļam A7 pie Iecavas stacijas
Dzelzceļa līnija posmā Taurkalne — Lāčplēsis
Kravas vilcieni Daudzevas stacijā
Daudzevas stacija

Pirmās ziņas par ieceri savienot ar dzelzceļu Vindavas (tagadējās Ventspils) ostu ar centrālajām Krievijas guberņām attiecas uz 1867. gadu. Dažu iemeslu dēļ tikai pēc 30 gadiem (1897. gada 21. maijā) mazpazīstama Ribinskas dzelzceļa sabiedrība uzsāka līnijas celtniecību. Maskava—Krustpils un Tukums—Ventspils posmu būvēšana tika uzsākta 1898. gadā. Posmu Krustpils—Tukums tika nolemts būvēt caur Jelgavu, jo Krievijas Satiksmes ministrija nevēlējās nodot ekspluatācijā privātuzņēmumam līnijas Rīga—Jelgava, Rīga—Tukums un Rīga—Bolderāja. 1901. gadā sabiedrība uzsāka līnijas Krustpils—Jelgava—Tukums būvēšanu. Regulāra satiksme šajā posmā tika atklāta 1904. gada 11. novembrī.

1918. gada septembrī Padomju Krievija ar speciālu dekrētu paziņoja par uzņēmuma "Maskavas-Vindavas-Ribinskas dzelzceļš" līniju nacionalizāciju. Tajā brīdī reālais dzelzceļa īpašnieks Latvijas teritorijā bija vācu armija, kura vēl 1916. gadā uzsāka līnijas Ventspils—Jelgava—Daudzeva pārbūvi uz Eiropas sliežu platumu. Pirmā pasaules kara laikā posmā Krustpils—Daugava tika bojāts tilts pāri Daugavai, tādēļ pilnīgi atjaunot vilcienu satiksmi visas līnijas garumā un pārbūvēt sliedes uz 1520 mm platumu izdevās tikai 1930. gadā.[1]

Stacijas un pieturas punkti

labot šo sadaļu

Bijušie pieturas punkti

labot šo sadaļu
  • Tetele — pirms Pirmā pasaules kara starp stacijām Garoza un Jelgava II tika novietota pasažieru platforma Keizerlinga. 1936 gadā platformas vietā tika ierikota pieturas vieta Tetele. Pieturas vieta tika savienota ar 5 km garu šaursliežu dzelzceļu ar rūpnīcu "Ķieģelis". Pēc 1948. gada šī pieturas vieta vairs nav atrodama kartēs.
  • Nameiši — 1933. gadā starp Misas un Vecmuižas (šobrīd Vecumnieki) stacijām tika atvērts pieturas punkts Šarlote, tajā pašā gadā tas tika pārsaukts par Sigas, bet 1935. gadā par Nameiši. Pēc 1948. gada tas vairs nav atrodams kartēs.
  • Vīkstene — 1938. gadā starp Vecmuižas staciju un pieturas punktu Birze tika atvērts jauns pieturas punkts Vīkstene.[2] Pēc 1948. gada tas vairs nav atrodams kartēs.
 
Taurkalna stacija (pēc 1920).

Vēsturiski vilcienu saraksti un biļetes

labot šo sadaļu

Avārijas un nelaimes gadījumi

labot šo sadaļu
  • 1998. gada 11. novembrī — ap pulksten 3 naktī posmā Vecumnieki — Lāčplēsis no sliedēm noskrēja 14 cisternas ar dīzeļdegvielu, izraisot degvielas izplūdi un stipru ugunsgrēku.
  • 2008. gada 9. decembrī — lokomotīves un divu vagonu nobraukšana no sliedēm Lāčplēša stacijā. Negadījuma cēloni bija stacijas dežurantes nepareiza rīcība un nepietiekoša apmācība, VAE tipa pārmijas kustīgā krusteņa serdes noslēgšanas ierīces konstrukcijas nepilnības.
  • 2010. gada 4. februārī — Taurkalnes stacijā notika divu kravas vilcienu sadursme. Lokomotīve ietriecās priekšā stāvošā vilciena aizmugurējā cisternā. Nelaimes gadījumā bojāts šīs lokomotīves sāna stūris un otra vilciena cisterna, kas sadursmes brīdī bija tukša.
  • 2010. gada 19. novembrī — Vecumnieku stacijā notika pirokondensāta (naftas pirolīzes produkta) noplūde no dzelzceļa cisternas; cilvēki un apkārtējā vide nav cietuši.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 90. — 107. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  2. «Valdības Vēstnesis Nr. 59, 1938. gada 14. martā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 16. Janvāris.
  3. 1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  4. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1988. g., Rīga:, Transports, 1988.