Vikipēdija

Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums

Daugavpils—Kurcums (oficiālais nosaukums: Daugavpils—Kurcums—Valsts robeža) ir 25 kilometrus gara dzelzceļa līnija, kas ved no Daugavpils līdz Latvijas-Lietuvas robežai un tālāk turpinās līdz Viļņai. Posmā Daugavpils—Grīva pastāv kravas satiksme, bet tālāk Kurcuma virzienā satiksme ir niecīga.

Kurcuma stacijas ēka
Dzelzceļa tilts pār Daugavu Daugavpilī

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Zemgales stacijas ēka pie tālaika Latvijas-Polijas robežas.

Līniju uzbūvēja 19. gadsimtā kā daļu no dzelzceļa līnijas Varšava—Sanktpēterburga un satiksmi atklāja 1862. gada 15. martā. Dzelzceļa tilts pār Daugavu bija pirmais pastāvīgais Daugavas tilts Latvijā[1] (atšķirībā no mūsdienām, to varēja izmantot arī gājēji un pajūgi). Pirmā pasaules kara laikā vācieši dzelzceļu no Varšavas līdz piefrontes Turmantu stacijai (Turmend) "pārnagloja" uz normālplatuma dzelzceļa sliežu platumu (1435 mm).

Rīgas–Zemgales–Varšavas dzelzceļš

labot šo sadaļu

Pēc Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada martā starp Viļņu un Varšavu ieviesa regulāru satiksmi ar diviem vilcieniem dienā, vēlāk sāka kursēt vilcieni līdz Rīgai. Turmontas stacijā pasažieri pārsēdās no Polijas vagoniem uz Latvijas vagoniem. Robežkontrole notika Turmontas un Zemgales stacijās. 1935. gadā vilciens no Varšavas uz Rīgu izbrauca trīs reizes dienā (9:55, 16:30 un 23:45). Vilcienu satiksme pa dzelzceļa līnijām Varšava-Rīga, Varšava-Prāga un Vīne-Roma bija saskaņotas sava starpā, atvieglojot pasažieru pārsēšanos Varšavas Galvenajā stacijā.[2]

Ļeņingradas–Viļņas dzelzceļš

labot šo sadaļu

Pēc Otrā pasaules kara visu dzelzceļu atkal pārnagloja 1525 mm platumā. Līdz 1990. gadam pa to kursēja tālsatiksmes pasažieru vilcieni Ļeņingrada–Berlīne (ātrvilciens "Ļeņingradas ekspresis" (Nr. 25/26), vagoni uz Varšavu, Drēzdeni, Ķelni), Ļeņingrada–Varšava (Nr. 57/58), Ļeņingrada–Kaļiņingrada ("Dzintarkrasts", Nr. 79/80), Ļeņingrada–Černivci (Nr. 81/82, vagoni uz Budapeštu, Bukaresti-Sofiju), Ļeņingrada–Truskaveca (Nr. 113/114), Ļeņingrada–Ļviva (Nr. (Nr. 183/184, 189/190, vagoni uz Prāgu un Budapeštu), Ļeņingrada–Viļņa (Nr. 191/192).[3][4]

Pēc PSRS sabrukuma līdz 2015. gada jūnijam pa dzelzceļu kursēja starptautiskais vilciens Sanktpēterburga—Viļņa.[5]

Daugavpils–Viļņas dzelzceļš

labot šo sadaļu
 
Vilciens no Viļņas pienāk Daugavpilī pāri Krustpils līnijas pārvadam

2017. gada 25. oktobrī Lietuvas Dzelzceļš veica dīzeļvilciena Viļņa—Daugavpils izmēģinājuma reisu,[6] pagarinot esošo maršrutu Viļņa—Turmanta.[7][8][9] No 2018. gada 13. janvāra "Lietuvos geležinkeliai" uzsāka pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursēja divi pāri dīzeļvilcienu sestdienās un svētdienās.[10] 2018. gada 15. decembrī sarakstu mainīja, sestdienās vakarā paredzot papildu vilcienu no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).[11] COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā pārtrauca pasažieru vilcienu kustību starp Daugavpili un Viļņu.

Vēsturiski vilcienu saraksti

labot šo sadaļu
  •  
    Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Zemgale 1940. gada vasarā[12]
  •  
    Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Viļņa 1979. gadā[13]

Stacijas un pieturas punkti

labot šo sadaļu
  • Daugavpils-Šķirotava. Tagadējais oficiālais līnijas sākums.[14]
  • 3. kilometrs (izmaiņas punkts). Ierīkots Otrā pasaules kara gados kā "Tilta postenis" vai "Daugavtilts". Pieder arī līnijai Eglaine—Daugavpils.
  • Grīva. Sākumā saukta par Kalkūnu staciju.
  • Laucesa. No 1932. līdz 1948. gadam pastāvējis pieturas punkts.
  • Ežiņa. No 1921. līdz 1924. gadam pastāvējusi stacija.
  • Kurcums. 1926. gadā te atvērts pieturas punkts "Kūrciems", vēlāk pārdēvēts par Kurcumu. Valsts robežstacija kopš 1992. gada.
  • Zemgale. Valsts robežstacija no 1922. gada. Kara laikā nopostīta; mūsdienās stacija nepastāv, bet tās ēkā atrodas Zemgales Romas katoļu baznīca.
  • Turmanta. Ierīkota reizē ar līnijas uzbūvēšanu kā Novoaļeksandrovskas stacija; 1894. gadā pārdēvēta par Turmontu. Bijusi sākotnējā Latvijas robežstacija, bet pēc Latvijas-Polijas robežas precizēšanas nonāca Polijas teritorijā; mūsdienās atrodas Lietuvā. No Turmantas uz Viļņu kursē vietējie pasažieru vilcieni.[15]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 37. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  2. ↑ Ar vilcienu no Polijas uz Latviju «pa platajām sliedēm» Tomašs Otockis 2024. gada 14. aprīlī
  3. ↑ Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1986 год
  4. ↑ Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1990 год
  5. ↑ Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa[novecojusi saite]
  6. ↑ Даугавпилчане смогут ездить в Вильнюс на поезде (krieviski)
  7. ↑ Поезд на Даугавпилс: утром - туда, вечером - обратно. Теперь все зависит от ЖД Латвии[novecojusi saite] (krieviski)
  8. ↑ Vilcienu saraksta Viļņa—Daugavpils—Viļņa projekts
  9. ↑ Lietuvas Dzelzceļš: Latvija liek šķēršļus maršruta Viļņa-Daugavpils izveidei!
  10. ↑ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa
  11. ↑ «Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. septembrī. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.
  12. ↑ 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  13. ↑ Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.
  14. ↑ Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš
  15. ↑ Vilnius - Turmantas Arhivēts 2012. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (lietuviski)
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzelzceļa_līnija_Daugavpils—Kurcums&oldid=4265008"