Dzēlējodi

Šis raksts ir par kukaiņu dzimtu, kura tautā tiek vienkārši saukti par odiem. Par citām jēdziena odi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem (spāņu: mosquito — 'mušiņa'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae). Pasaulē dzīvo vairāk kā 1600 sugas, Latvijā konstatētas 27 dzēlējodu sugas.

Dzēlējodi Culicidae (Meigen, 1818)
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insect)
Kārta	Divspārņi (Diptera)
Virsdzimta	Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea)
Dzimta	Dzēlējodi (Culicidae)
Iedalījums
Dzēlējodu apakšdzimta (Culicinae) Malārijodu apakšdzimta (Anophelinae)
Dzēlējodi Vikikrātuvē

Daudzas sugas pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot slimību no viena organisma uz otru, piemēram, malāriju, dzelteno drudzi, tropu drudzi, Rietumnīlas drudzi, filariāzi un citas arbovirusālās slimības. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kuru dēļ katru gadu mirst visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē.

Latvijā

Ēku mitros pagrabos savairojas pagraba odi (Culex pipiens)

Odu (Culex) kāpuri un viena kūniņa

Latvijā sugām bagātākā ir meža dzēlējodu ģints (Aedes), pie kuras pieder tie odi, kas visbiežāk uzbrūk cilvēkam. Tomēr meža dzēlējodi galvenokārt barojas ar sīko zīdītāju un putnu asinīm. Cilvēka asinis sūc arī parastā jeb pagraba oda (Culex pipiens) mātītes. Šo sugu var bieži novērot arī pilsētā, mitinoties mitros pagrabos. Savukārt malārijods (Anopheles maculipennis), sūcot asinis, var pārnēsāt malārijas plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 1950. gadu vidū un beigās.

Kopīgās iezīmes

Kopumā dzēlējodi ir nelieli kukaiņi. Lielākajai daļai sugu mātītes ir ektoparazīti, kuras sūc asinis, toties tēviņi sūc tikai ziedu nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem taustekļiem. Asinssūcošām mātītēm mutes orgāni ir izstiepti, asi un izmantojami duršanai. Brūcē tiek ievadītas vairākas mutes orgānu daļas: divas mandibulas, divas maksilas, labrums un hipofarinkss. Dzēlējodi asinis sūc no zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, abiniekiem un pat dažām zivīm. Dažas sugas uzbrūk arī bezmugurkaulniekiem, galvenokārt posmkājiem. Brūcē ods ievada siekalas, kas pēc tam izraisa alerģisku reakciju un ādas niezi.

Bioloģija

Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kā visiem pilnas pārvērtības kukaiņiem, arī dzēlējodiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaugušais īpatnis. Lielākajai daļai sugu mātīte olas dēj stāvošos ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā, applūdušos pagrabos, pielijušos koku dobumos, tropu augu lapu peļķēs, bet ir sugas, kas dēj olas arī jūrasūdens tilpnēs — sāļos purvos un lagūnās. Atkarībā no sugas, mātīte dēj ūdenstilpes malā vai piestiprina olas pie ūdensaugiem. Kāpuri barojas ar planktonu.

Pirmās trīs attīstības stadijas noris ūdenī. Atkarībā no sugas un temperatūras tās aizņem 5—14 dienas, tomēr ir daži ievērojami izņēmumi. Vietās, kurās ūdenstilpes mēdz sasalt vai izžūt, attīstība mēdz piemēroties vides apstākļiem, tai apstājoties un atsākoties, kad dabā atgriežas piemērots siltums un ūdens daudzums. Ir odu sugas, kuras spēj saglabāt dzīvību olām vai kāpuriem iesalstot ledū vai ūdenstilpei izžūstot un attīstībai turpinoties, kad olas atkal sedz ūdens. Kad kāpurs iekūņojas, kūniņas brīvi peld pa ūdens virsmu. Pieaugušie īpatņi atkarībā no sugas dzīvo dažas dienas vai vairākus mēnešus. Dažu sugu pieaugušie īpatņi spēj pārziemot.

Sistemātika

Odi sūc čūskas asinis

Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)

Malārijods (Anopheles albimanus)

Āzijas tīģerods (Aedes albopictus)

Āzijas krūmāju ods (Aedes japonicus)

Dzēlējodu dzimta (Culicidae)

• Dzēlējodu apakšdzimta (Culicinae)
  • cilts Aedeomyiini
    • ģints Aedeomyia
  • cilts Aedini
    • ģints Meža dzēlējodi (Aedes)
    • ģints Armigeres
    • ģints Ayurakitia
    • ģints Eretmapodites
    • ģints Haemagogus
    • ģints Heizmannia
    • ģints Ochlerotatus
    • ģints Opifex
    • ģints Psorophora
    • ģints Tanakaius
    • ģints Udaya
    • ģints Verrallina
    • ģints Zeugnomyia
  • cilts Culicini
    • ģints Īstie odi (Culex)
    • ģints Deinocerites
    • ģints Galindomyia
    • ģints Lutzia
  • cilts Culisetini
    • ģints Culiseta
  • cilts Ficalbiini
    • ģints Ficalbia
    • ģints Mimomyia
  • cilts Hodgesiini
    • ģints Hodgesia
  • cilts Mansoniini
    • ģints Coquillettidia
    • ģints Mansonia
  • cilts Orthopodomyiini
    • ģints Orthopodomyia
  • cilts Sabethini
    • ģints Isostomyia
    • ģints Johnbelkinia
    • ģints Limatus
    • ģints Malaya
    • ģints Maorigoeldia
    • ģints Onirion
    • ģints Runchomyia
    • ģints Sabethes
    • ģints Shannoniana
    • ģints Topomyia
    • ģints Trichoprosopon
    • ģints Tripteroides
    • ģints Wyeomyia
  • cilts Uranotaeniini
    • ģints Uranotaenia
• Malārijodu apakšdzimta (Anophelinae)
  • ģints Malārijodi (Anopheles)
  • ģints Bironella
  • ģints Chagasia

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzēlējodi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• ADW: Culicidae
• BioKids: Mosquitos
• Dabas dati: dzēlējoda tēviņš