Dobeles draudzes novads

Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Doblehn) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Dobeles draudzes novads 1859. gada kartē.

Dobeles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Tagad bijušā Dobeles draudzes novada teritorija ir sadalīta Dobeles un Tukuma novados.

Mācītājmuižas (pastorāti) Dobeles draudzes novadā (1841)Labot

Dobeles vācu luterāņu draudzes mācītājmuiža,
Dobeles latviešu luterāņu draudzes mācītājmuiža,
Džūkstes luterāņu draudzes mācītājmuiža (Schuhkst)
Līvbērzes katoļu draudzes mācītājmuiža (Lievens-Behrsen)

Dobeles luterāņu baznīca
Līvbērzes baznīca

Muižas Dobeles draudzes novadā (1841)Labot

Atsauce:^[1]

Kroņa muižasLabot

Dobeles muiža (Doblehn),
Auru muiža (Auermünde),
Naudītes muiža (Nauditen),
Lipstu muiža (Klein-Friedrichshof),
Audzu muiža (Neu-Friedrichshof),
Plepju muiža (Pleppenhof),
Drukas muiža (Druckenhof),

Miltiņu muiža (Dorotheenhof),
Šķibes muiža (Alexandershof),
Kreijas muiža (Kraienhof),
Čuču muiža (Öbelgunde),
Mālu muiža (Mahlemuische),
Udzes muiža (Udsen),
Kroņa Bērzes muiža (Bershof),
Sīpeles muiža (Zipelhof),

Lustes muiža (Friedrichslust, Klein-Pönau),
Pienavas muiža (Groß-Pönau) ar Ķenču pusmuižu (Kenzhof)
Jaunsesavas muiža (Neu-Sessau),
Sprigauļu muiža (Wilhelminenhof),
Pētera, Baltā un Vērpju muiža (Peter, Weiss und Werpenhof),
Meža muiža (Klein-Buschhof),
Apšupes muiža (Apschuppen),
Džūkstes muiža (Siuxt, Schuhkst).

Privātās muižasLabot

Lielapguldes muiža (Groß-Abgulden) ar Klein-Abgulden pusmuižu
Pakaišmuiža (Potkaisen) ar Āķu (Aken) pusmuižu
Vecapguldes jeb Ānbomes muiža (Alt-Abgulden)
Ālavas muiža (Alauen)
Virkus muiža (Heiden) ar Mazvirkus pusmuižu (Klein-Heiden) un Kristjānes pusmuiža (Christianshof)

Lielbērzes muiža (Groß-Bersen)
Mazbērzes muiža (Klein-Bersen)
Bērzbeķes muiža (Bersebeck)
Līvbērzes muiža (Lieven-Bersen)
Auzlīves muiža (Auzenburg) ar Upes pusmuižu (Bächhof)

Dobes muiža (Doben)
Rumbas muiža (Rumbenhof) ar Vēženieku pusmuižu
Grauzdes muiža (Grausden)
Kazupes muiža (Kahsuppen)
Pīlādžu (Bīlastu) muiža (Bersemünde)

Attēlu galerijaLabot

Līvbērzes muižas kungu māja (ap 1916)
Virkus muiža (1926)
Lustes muižas pils (1929)
Vecapguldes muižas kungu māja (pēc 1915)
Vecapguldes muiža (2014)
Ālaves muiža (2016)
Auru muižas kungu māja (2008)
Dobeles un Jaunpils draudžu novadi (1770)
Dobeles, daļēji Jelgavas, Mežmuižas un Sesavas draudžu novadi (1798)

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.

Ārējās saitesLabot

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Dobele no [1] (bijušā Dobeles draudzes novada muižu nosaukumi latviski)

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dobeles_draudzes_novads&oldid=3563212"