Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca

Latvijas kultūras piemineklis nr. 4919
(Pāradresēts no Dobeles luterāņu baznīca)

Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dobelē. Baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[1]

Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Dobele
Koordinātas 56°37′25″N 23°16′51″E / 56.62361°N 23.28083°E / 56.62361; 23.28083Koordinātas: 56°37′25″N 23°16′51″E / 56.62361°N 23.28083°E / 56.62361; 23.28083
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss Liepājas diecēze
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1495

Baznīcas ēka celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Tā ir vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguva 1907. gadā. 1908. gadā jaunajā baznīcas tornī uzstādīja no Vācijas atvestu pulksteni ar četrpusīgu ciparnīcu.

20. gadsimta sākumā Dobeles baznīcā bija trīs zvani, taču Pirmā pasaules kara laikā tos evakuēja uz Krieviju, kur tie pazuda. Dobeles baznīcas tornī jaunu zvanu uzstādīja tikai 1927. gadā. Tas bija liedināts Bohumā, Vācijā. Uz zvana ir devīze: "Modini. Mudini. Mierini." Mācītājs Jānis Strautmanis, iesvētot baznīcas zvanu, vēlējis: "Lai zvans modina bez mitēšanās dobelniekus no grēka miega, mudina uz atgriešanos pie Dieva un mierina bēdīgos un nesaderīgos."

Līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939. gadā baznīcā darbojās vācu un latviešu draudze ar saviem mācītājiem.

Vācu draudzes mācītāju saraksts:[2]

  • Hermanis Tegetmeijers (-1583)
  • Johans Rīvijs (ap 1586)
  • Gothards Lemkens (1602—1620)
  • Nikolauss Franke (1624—1657)
  • Melhiors Bitlerlings (1658—1691)
  • Johans Ādolfijs (1692—1696)
  • Joahims Neresiuss (1696—1705)
  • Juliuss Frīdrihs Hartmans (1705—1710)
  • Kristians Kristofs Brīskorns (1711—1724)
  • Kārlis Kristofs Vilemsens (1725—1736)
  • Dāvids Pflugarts (1737—1766)
  • Daniels Kristiāns Pflugarts (1766—1776)
  • Kristofs Dāvis Distons (1777—1811)
  • Davids Teodors Distons (1811—1849)
  • Teodors Emīls Lambergs (1850—1866)
  • Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (1867—1906)
  • Teodors Ādolfs Lambergs (1906-)
  • Teodors Bernevics

Latviešu draudzes mācītāju saraksts:

  • Baltazars Redlihs (1583—1588)
  • Georgs Lange (1602—1619)
  • Frīdrihs Manceliuss (1620—1621)
  • Eberhards Meijers (1633—1650)
  • Heinrihs Ādolfijs (1650—1651)
  • Mihaels Musmans (1661—1684)
  • Kornēlijs Heinrihs Šunks (1685—1686)
  • Mārtiņš Hikšteins (1687—1718)
  • Kristofs Vilhelms Štefens (1723—1733)
  • Andreass Johans Brunnengrābers (1734—1748)
  • Johans Jakobs Mačevskis (1749—1775)
  • Daniels Kristiāns Pflugarts (1776—1801)
  • Gothards Vilhelms Volters (1801—1803)
  • Johans Georgs Lēberehts fon Rihters (1803—1825)
  • Lēberehts Frīdrihs fon Rihters (1825—1834)
  • Juliuss Vilhelms Teofils fon Rihters (1835—1850)
  • Kārlis Frīdrihs Vilhelms Silvestrs Boks (1851—1882)
  • Georgs Teodors Zēbergs (1882—1906)
  • Jānis Straumanis (1906—1940)
  • Gustavs Straumanis (1940—1944)
  • Mārtiņš Stefenhāgens (1944—1979)
  • Atis Vaickovskis (1981—1991)
  • Oskars Laugalis (1992-)
 
Baznīcas interjers

Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi. Altārglezna "Golgāta", ko izgatavojis H. Kīperts pēc K. Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas altārgleznas oriģināla (1864), Filipam Drahenfelsam veltītai epitāfija (16., 17. gs. mija) autors B. Bodekers, kapa plāksne Annai Dorotejai fon Tīzenhauzenai (1648); kristāmtrauka pamatne (18. gs.); piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925). Mākslas darbu klāstu 2013. gadā papildināja advokāta Andra Grūtupa dāvinātais granīta svečturis Svētā grāla formā. Gadu iepriekš par viņa ziedojumiem tika renovēta baznīcas fasāde.