Diskusija:Latgaliešu valoda

Apšaubāmā neitralitāte .

Kādā veidā {{POV}} attiecas uz sadaļu "Latviešu, latgaliešu un lietuviešu vārdu salīdzinājums"? --Dark Eagle (diskusija · devums) 16:21, 5 oktobrī, 2009 (UTC)

Laikam tāpēc, ka tīši ir izraudzīti tādi vārdi, kas varētu būt kopīgi ar lietuviešu valodu, bet atšķirīgi ar latviešu valodu. --GreenZeb (diskusija) 18:41, 5 oktobrī, 2009 (UTC)

Heh, to POV es ieliku. Cik es atceros es redzēju ļoti līdzīgu sarakstu lapā, kas bija khm... sauksim to par latgaļu nacionālistu vietni. Lapa bija vairāk tā kā mērķēta uz ārzemnieku (kas neprot latviešu valodu) auditoriju, ja pareizi atceros tur bija aptuveni tāda tēze, ka Latgaļu valoda ir atsevišķa valoda, jo tā ir vairāk līdzīga leišu valodai kā mūsējai. Tā kā man šonakt nav nekā labāka ko darīt paanalizēsim:

apkārt	apleik	aplink	Latviski ir līdzīgs vārds aplinkus
apsēsties	atsasēst	atsisėsti	Atmetot priedēkļus tas pats sēsties vien paliek
atbildēt	atsaceit	atsakyti	Arī atmetam priedēkļus - sanāk sacīt
auksti, auksts	solts	šalta	Salts
austrumi	reiti	rytai	Rīti
dzimtene	tāvaine	tėvynė	Tēvija vai tēvzeme ir diezgan līdzīgi vārdi
galotne	viersyune	viršūnė	Virsotne var tik lietots kā sinonīms
ģimene	saime	šeima	Līdzīgs vārds ar mazu nozīmes niansi - Saime
iekārtoties	īsataiseit	įsitaisyti	Retāk lietots sinonīms - ietaisīties
kleita	sukne	suknelė	Šeit beidzot latviski nekā līdzīga nav
kļūda	klaida	klaida	Kā liek nomanīt letonika [1] šī vārda lietuviskā pamatnozīme ir klaidonis, latviski mēs teiktu arī izklaidība, bet nu labi
lakatiņš	skareņa	skarelė
lappuse	puslopa	puslapis	Darinot salikteni vārdi lapa un puse izmantoti otrādā secībā
lasīt	skaiteit	skaityti	Lietuviski tas nozīmē arī skaitīt [2], tāpat latviešu valodā skaitīt un lasīt reizēm ir sinonīmi (piemēram kā sinonīmi vārdam deklamēt)
lejup	zamyn	žemyn	lejup=uz zemi
meita, meitene	mārga	mergina, merga	Latviešu sinonīmu vārdnīcā ir tādi apvidvārdi kā merga un merģele, bet nu pieņemsim
nākošais	cyts	kitas	Vārdnīcā [3] tulko kā cits, nevis nākošais
nākt	atīt	ateiti	Atmetot priedēkli būs tas pats iet
peldēties	mauduotīs	maudytis	Pirmkārt leišu vārds tika iztulkots ne vien kā peldēties, bet arī kā daudz līdzīgākais mazgāties [4], otrkārt izskatās ka viņiem parasti peldēšana ir Plaukimas - tātad latviski retākus sinonīmus nevar lietot, bet lietuviski gan
piecelties	atsastuot	atsistoti	Atmetot priedēkļus sanāks stāt, kas idejiski ir gana līdzīgs koncepts. Bez tam lietuviski ir arī atsikelti [5], kas līdzīgs celties
rietumi	vokori	vakarai	Vakari
rinda	aiļa	eilė	Vārda aile nozīme ir gana tuva
saaukstēties	puorsaļt	peršalti	Varbūt pārsalšana nav slimība, tomēr doma tā pati [6]
spaidīt	maidzeit	maigyti	Maidzīt
stabs	stabs	stulpas	Latviešu stulps, lai gan nozīme cita, izklausās līdzīgāk lietuviešu vārdam par kaut kādu tur stabu :)
sūrstēt	pierkšēt	perštėti
šķēres	zirklis	žirklės	Dzirkles
taujāt, izjautāt	klaust	klausti, klausinėti	Klaušināt ir līdzīgs
un, arī	i (iš istorijos ir)	ir	Pat LLVV I, ij, ir skaidro kā sinonīmus un, arī
vienmēr	vysod	visad(a)	Vismaz sarunvalodā arī latviski var teikt visādi

Neviens pēc tādiem principiem nesalīdzina valodas. Mans personīgi radies iespaids, ka tieši tādā pašā stilā dialekts, kas ir tikpat atšķirīgs no literārās valodas kā jebkurš dialekts, tiek pataisīts par atšķirīgu valodu. Un manis pēc lai jau tie čangaļi ņemās, bet Vikipēdijā būtu neitrāli jāapraksta pirmkārt oficiālais viedoklis, tad alternatīvais viedoklis un ja ir vēlme vēl salīdzināt, jāieliek kāds standartizēts salīdzinājums, nevis īpašais atšķirību asorti ~~Xil (saruna) 03:31, 21 aprīlī, 2011 (UTC)

Njā. Arī pašā latgaliešu Vikipēdijā ir tendence izvēlēties pēc iespējas atšķirīgāku leksiku kā ir latviešu Vikipēdijā, bet man nešķiet, ka tas būtu kaut kas slikts. Reizēm dialektu/valodu var saglabāt tikai ar šādu agresīvu politiku. --GreenZeb (diskusija) 06:48, 21 aprīlī, 2011 (UTC)

Paņem palasi senākus šī dialekta paraugus, piemēram, ir folkloras avoti, arī prese. Ir atšķirība starp saglabāšanu un jaunradi ~~Xil (saruna) 07:29, 21 aprīlī, 2011 (UTC)

Patiesībā - varbūt ņeot vērā, ka ir citi salīdzinājumi, kas ilustrē atšķirības, šo var ņemt laukā? ~~Xil (saruna) 08:10, 21 aprīlī, 2011 (UTC)

Diezgan muļķīga un tendencioza rīcība bija šīs daļas izņemšana no raksta, jo tomēr šai tabulā bija labi strukturēta, bagātīga un pamatota informācija. Neviens jau neapšauba, ka latgaliešu valoda ir līdzīga latviešu valodai, ka Latgale atrodas Latvijā un ka latgalieši mācās latviešu skolās. Bet tas, ka latgaliešiem daudzi ikdienā bieži lietoti vārdi ir kopīgi ar lietuviešiem (piemēram, tādi kā "viņš nāk", "meitene peldas", "saule vienmēr iet uz rietumiem", ir interesants fakts, kas apliecina, cik latgaliešu valoda ir vērtīga baltu kultūras kontekstā. Šīs daļas izņemšana no raksta (kombinācijā ar izteicieniem "lai jau čangaļi tur ņemas") ir netolerances izpausme gan pret nozīmīgu baltu kultūras jomu, gan pret būtisku Latvijas pamatiedzīvotāju daļu un ne tikai nesaskan ar Vikipēdijas principiem, bet ir pretrunā ar attīstītas sabiedrības vērtībām kopumā un neatbilst patiesi izglītotas vai izglītoties gribošas personības pazīmēm. - 16:42, 6 augustā, 2013 (UTC)

Cik saprotu, piezīmes ceturtajā stabiņā no kreisās (jeb pirmajā no labās) ir pievienojis lietotājs Xil, kura zināšanas baltu valodās acīmredzami nav pietiekamas, lai šādi komentāri būtu vērtīgi. Pirmkārt, latviski nemēdz teikt "kokam nolauzta virsotne". Otrkārt, latviski nemēdz teikt "saimes ārsts, apmācība jaunajām saimēm". Latviski nemēdz rakstīt ielūgumā "Jānim ar saimi", ja ielūdz tikai ģimeni, nevis arī, piemēram, mājkalpotājus vai attālākus radiniekus. Treškārt, lietuviski, tāpat kā latgaliski, vārda "klaida" vispazīstamākā un visneitrālākā nozīmē ir tieši "kļūda". Ceturtkārt, latviski nesaka "pa vakariem es skaitu romānus", ja runā par lasīšanu (bet lietuviski un latgaliski saka gan). Piektkārt, latviski nesaka "cita pietura - Brīvības iela", bet latgaliski un lietuviski tā gan saka. Sestkārt, lietuviskais "visad" un latgaliskais "vysod" nekādā veidā neatbilst latviskajam "visādi", tās ir pilnīgi dažādas leksēmas. "Vysod/visad" ir radies no "viss+kad", bet "visādi" radies no "viss+kā". Lietotāja Xil komentāri tātad ir visai aplami. Ja šāda aplama komentēšana būtu vērsta un kādu pozitīvu mērķi, tad varētu diskutēt vairāk. Bet izskatās, ka šeit mērķis ir bijis tikai "kasīšanās", bet galā ir iznācis tikai tas pats vecais vikipēdiskais vandālisms, ko rada nezināšana un neizpratne apvienojumā ar mērķi tēlot gudrāko. - 17:00, 6 augustā, 2013 (UTC)

Neviens nesalīdzina valodas pēc principa "interesants fakts", es piedāvāju izmantot kādu valodniecībā lietotu vārdu sarakstu (piem.) kā angliskajā Vikipēdijā mēdz darīt, jo tādos ir sava doma, kurus vārdus atlasa salīdzināšanai un nesanāk līdzīgākie vai atšķirīgākie, bet tas mistiskā kārtā atkal nav labi. Ja mērķis nav parādīt atšķirības, bet lietuviešu valodas ietekmi, gan jau var atrast par to zinātnisku pētījumu un uzrakstīt par to apakšnodaļu, ja liekas interesanti salīdzināt vairākas valodas (kas gan rakstā par valodu, nevis valodu grupu, šķiet nedaudz dīvaini) var pievienot vārdus jau esošajam sarakstam. Nav pilnīgi nekāda iemesla ignorēt līdzīgos sinonīmus kā neesošus, nelielu lietojuma atšķirību dēļ, stipri šaubos vai lietuviski nebūs tādas pašas atšķirības, ņemot vērā to kas redzams vārdnīcā. Protams, varbūt tas nav domāts tendenciozi, bet cilvēks, kura dzimtā valoda nav vidus dialekts varbūt sliktāk pārzin retāk lietotos sinonīmus un retāk lietotas vārdu nozīmes vai varbūt gluži neapzināti cenšas uzsvērt atšķirīgo (arī šo iemeslu pēc šādam sarakstam te nevajadzētu būt), tomēr, kā jau minēju līdzīgi saraksti ir redzēti lapās, kuru tendenciozitāte ir acīmredzama, turklāt, lai gan konkrēto piemēru vairs nevaru atrast, ir arī citi gadījumi, kur pierādījies, ka atšķirīgums tiek uzsvērsts apzināti - [7] ~~Xil (saruna) 00:43, 7 augustā, 2013 (EEST)

Tātad, anonīmais lietotājs ir izbļaustījies cik es stulba (baigais arguments), atjaunojis sarakstu un notinies? Es domāju, ka šī drama queen taktika nav pietiekams iemesls sarakstu atjaunot. Papildinot iepriekš teikto - ja kvantitatīvai analīzei domātos sarakstos (kā tas ko es ievācu angļu Vikipēdijā) ir normāli lietot mūsdienās visizplatītāko formu, tad savukārt kvalitatīvai analīzei atlasot vārdus būtu jāņem vērā to cilme. Ja mērķis ir parādīt lietuviešu valodas ietekmi, vajadzētu parādīt, ka vai nu lietuviešu un latgaliešu valodā ir kādas kopīgas attīstības pazīmes un jaunvārdi kādu latviešu valodā nav vai arī saglabājušās formas, kas latviešu valodā pilnībā izzudušas (nevis kur nedaudz pamainījusies vārda nozīme). Tas, ka šie piemēri nāk no kāda zinātniska pētījuma, kura mērķis ir parādīt lielāku saistību starp lietuviešu un latgaliešu valodu, kas latviski nepastāv ir visai apšaubāmi, jo daudzi no it kā atšķirīgajiem latviešu vārdiem, savukārt ir kopīgi lietuviešu un latviešu valodai. Tomēr, ja anonīmais atgriežoties ir iecerējis izteikt šādus apgalvojumus, aicinu nākt klajā arī ar atsaucēm ~~Xil (saruna) 02:00, 8 augustā, 2013 (EEST)

Kolēģi, lūdzu, nepāriesim uz apvainošanu un apvainošanos. Tomēr piekrītu, ka salīdzinājums ar lietuviešu valodu ir jāatstāj, jo pirms tam ir ļoti plašs salīdzinājums ar latviešu valodu. Otrajā daļā nav nepieciešams atkārtot jau reiz uzrakstīto, tāpēc ir normāli, ka otrajā daļā (t. i., salīdzinājumā ar lietuviešu valodu) ir tikai atsevišķi vārdi un konkrētas frāzes. Baltu valodas taču ir radniecīgas - kādēļ to neparādīt, ja tā ir interesanta un vērtīga informācija? -- Draugs2 (diskusija) 11:12, 8 augustā, 2013 (EEST)

Bet latviešu vārdiem es ieliku Swadesh (nezinu kā to latvisko) sarakstu, kas tiek diezgan bieži izmantots valodu salīdzināšanai - tas palīdzētu izvairīties no tīšas vai netīšas atšķirīgu/līdzīgu vārdu atlases un sakāpinātām emocijām, kas nāk no politiski motivētiem kašķiem ap šo valodu. Tikmēr tā sastatījuma ar lietuviešu valodu pamatojums ir nezināms un internetā tas saraksts (vairs?) nav atrodams. Kā jau teicu mans ieildums ir ne tik daudz pret lietuviešu valodu kā pret tendenciozo vārdu atlasi/interpretāciju (lai gan es vienalga domāju, ka rakstā par atsevišķu valodas formu, nevis valodu grupu, nav vajadzības salīdzināt visas iespējamās baltu u.c. valodas) ~~Xil (saruna) 11:40, 8 augustā, 2013 (EEST)

Re ku angļu Vikipēdijā ir labi aprakstīts, kur ir prolēma en:Comparative linguistics#Pseudolinguistic comparisons, ja neizmanto puslīdz noteiktu metodi - var atklāt radniecību kaut ar vardēm :) Arīdzan šāda speciāla atšķirību uzsvēršana pasaulē nav nekas jauns - sk.en:Language secessionism ~~Xil (saruna) 13:58, 10 augustā, 2013 (EEST)

Skaņas

Incanta būšana - tos "Valodā pastāvoši, bet alfabētā šobrīd neiekļauti burti" nevar atrast nekur kā vien dažādās Vikipedijās, kur (vismaz šeit) to pievienojis kads anonīms lietotājs un pdf veida nezinātniska paskata pārdomrakstā, ko kāds anonīms lietotājs ievietoja sava diskusijā. Kaut kā nešķiet, ka tie tiešām būtu valodā pastāvoši burti, bet gan fonētiska transkripcija? Otra lieta ir par ko vispār iet runa? Te ir teikts, ka atšķiras plata e izruna (bet nevar īsti saprast, kas tā par skaņu - proti viens variants ir ia, iā, kad tas būtu kas līdzīgs ie vai arī "vairāk uz priekšu", kas it kā nav iespējams), ir cietais i (y), tātad divas citādas skaņas. Savukārt ar līdzskaņiem, ja es pareizi saprotu, sanāk, ka viņiem nemaz nav mīksto līdzskaņu, bet tā vietā ir līdzskanis+j un nav arī ŋ̩. Ka rezultatā IPA būtu šāda (dvz par patskaņiem ;) )

	Bilabiāls	Labiodentāls	Alveolārs	Postalveolārs	Palatāls	Velārs
Slēdzenis	p  b		t  d			k  ɡ
Afrikāta			ts  dz	tʃ  dʒ
Nazāls	m		n
Vibrants			r
Frikatīvs		(f)  v	s  z	ʃ  ʒ		(x)
Centrālais aproksimants					j
Laterālais			l

vai arī nē? ~~Xil (saruna) 00:13, 16 aprīlī, 2012 (UTC)

Te arī ir interesanta informācija par fonētiskajām atšķirībam, bet nav skaidrs kurā brīdī runa ir tieši par latgaļu valodu (kas šķiet ir tikai augšzemnieku dialekta nesēlisko izlokšņu dziļais variants?), jo to divu lapušu, kur tas skaidrots, grāmatas priešskatā, protams stratēģiski trūkst. Anyway, tur ir teikts, ka skaņu atšķirības skaidrojamas galvenokārt ar priekšējāku patskaņu pārveidošanu par aizmugurējākiem pirms zilbēm kurās ir aizmugurējs patskanis un nav palatalizācijas (vai j). Y ir IPA ɨ. Un līdzskaņi - tiek viegli mīkstināti pirms priekšējiem patskaņiem un nav ķ un ģ, ko aizstāj č un dž. Tātad tā varētu būt fonētiska transkripcija, nevis reāli burti, bet nav skaidrs vai viņiem ir vai nav palatalizācija (kam valodā esošie burti kā ļ, ja nav?) un vispār sanāk, ka platais e šajos dialektos ir izzudis (un tad dažos atkal parādījies). Arvienvārdakot - IPA šķiet pagaidām ielikt nevarēs, bet piedāvāju izvākt tos "valodā neesošos burtus", jo izskatās, ka runa ir par skaņām, nevis burtiem. Šo informāciju drīzāk varētu rakstveidā iekļaut rakstā ~~Xil (saruna) 03:06, 10 maijā, 2012 (UTC)

Varbūt pārdēvēt?

Par latgaliešu rakstu valodu, lai nerastos tādas problēmas kā augstāk (un citus gadījumus, kad valodas lietotājiem ir savi ieskati par lietu būtību) un arī lai mazinātu politisko POViskumu. Tāpat, cita starpā, varbūt no raksta par latviešu valodu vajadzētu atdalīt atsevišķa rakstā informaciju, kas attiecas tikai uz literāro valodu (kā alfabētu) ~~Xil (saruna) 16:58, 11 maijā, 2012 (UTC)

Es tā saprotu, ka mums beidzot ir ienācies speciālists valodniecībā. Tādiem radikāliem pasākumiem jābūt tomēr pamatīgāk argumentētiem. IEBILSTU (pret pārdēvēšanu). --Kikos (diskusija) 18:19, 11 maijā, 2012 (UTC)

Kādus argumentus vēl tev tieši vajag? Latgaliešu rakstu valoda ir standartizēts valodas variants, nevis visas iespējamās valodas variācijas ko lieto Latgalē kā tagad iznāk. Turklāt nekas radikāls tas nav - rakstā nav informācijas, kuru tāpēc tagad būtu jāsviež ārā, ja neskaita nestandarta ortogrāfiju, un šāds nosaukums jau pastāv likumdošana un citur. ~~Xil (saruna) 18:57, 11 maijā, 2012 (UTC)

Kikos, ja tu nenāksi klajā ar kādu pretargumentu es rakstu vienalga pārdēvēšu. ~~Xil (saruna) 16:07, 12 maijā, 2012 (UTC)

nav vajadzības... vajag tikai dzēst visu POVu un viss --Dark Eagle (diskusija) 20:28, 12 maijā, 2012 (UTC)

Bet es neredzu argumentus pārdēvēšanai. Cik garš tik plats. Ja ne šajā rakstā, tad citur nāksies tik un tā aprakstīt subj. "Latgaliešu valoda", pat ja šo pārdēvēsi pēc sava prāta. --Kikos (diskusija) 21:33, 12 maijā, 2012 (UTC)

Eu, es ar esmu pret pārdēvēšanu --Dark Eagle (diskusija) 00:33, 13 maijā, 2012 (UTC)

Bet tu savu arguments izklāstji. Paskaties diskusiju augstāk un pastāsti vai kāds tā raksta vai tas ir kāda POV, ka tā vajag ~~Xil (saruna) 18:18, 14 maijā, 2012 (UTC)

Pēc mana prāta? Kikos tāds nosaukums ir likumā un arī to ka pastāv standartizēta valodas forma es neizdomāju. Tas, ka nosaukums tiktu mainīts nepadarītu to par citu valodu - raksts taču tāpat būs par valodas normēto versiju. Tādējādi būtu skaidrāks uz ko fokusēties rakstā, nevis būtu jāzīlē kurš ko uzskata par latgaliešu valodu (piemēra pēc - nesen kaut kur internetā redzēju pārspriedumu par to ko īsti runā Ziemeļvidzemē ap Alūksni). Mums ir arī raksts Augšzemnieku dialekts, kurā izpausties par latgaliešu valodai līdzīgām lietām. ~~Xil (saruna) 22:12, 12 maijā, 2012 (UTC)

Šis patiešām ir vecs jautājums, bet raksts tiešām drīzāk derētu tikt saukts, kā Latgaliešu rakstu valoda.

Krievu wiki versijā ir labāka karte(kurā parādītas Latgales un latgaliešu rakstības izplatības robežas), kas ilustrē latviešu valodas dialektus un "latgaļu valodas" problēmu arī no otras puses: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a7/Latvian_and_Latgalian.png?uselang=ru. Piemēram, tas, ka latgaliešu valoda tiek lietota ekskluzīvi nesēliskās(latgaliešu) dziļās izloksnes teritorijās, kur tika lietota latgaliešu rakstu valoda un nepretendē uz Gulbenes un Alūksnes apkaimi, kur lieto to pašu izloksni, jo tur nekad nav tikusi lietota šī rakstu valoda. Vēl ir būtiska atšķirība no dienvidigauņu literārās valodas jautājuma, jo tā patiešām ir/bija cita valoda, kas jau sākotnēji atšķīrās no (ziemeļ)igauņu, bet latgaliešu sakarā neeksistēja atsevišķa valoda, kas atšķīrās no seno latgaļu valodas - tā ir tikai dialekta izloksnes daļa, pie tam šī dialekta lietotāji pārējos 50% no augšzemnieku dialektu izplatības teritorijas sevi neasociē ar latgaļiem bet ar latviešiem un tas ir kopā ar ziemeļu nesēliskās nedziļās izloksnes daļu.

Ir vēl problēma ar latgaļu nosaukumu, kas sasaucas ar strīdu par Maķedonijas nosaukuma jautājumu ar Grieķiju(tas nav tik lielos mērogos, bet analfabētisma apmērā, apgalvojumos, ka latgaļi ir tie paši, kas senie latgaļi, kas dzīvoja jau 11. gadsimtā, kas nav tiesa). Senie latgaļi apdzīvoja Latgales, Vidzemes un daļas no Krievijas un Baltkrievijas teritorijām. Tāpat kā pārslāvotie Maķedonijas grieķi, Latgales latgaļi nav ekskluzīvi seno latgaļu pēcteči, bet visvairāk tādi ir vidzemnieki. Bez tam latviešu valoda ir veidota uz seno latvju valodas pamata un latgaļu valoda drīzāk ir latviešu valodas dialekta atzars, kas radies dēļ tā, ka teritoriāli Latgales latgaļi tika nodalīti no pārējiem latgaļiem Vidzemē.

Jebkurā gadījumā šīs nianses derēja iekļaut arī latviešu wiki versijā, nevis kā ar cirvi iztēst jaunu valodu.

PS Kaut neesmu latgalis, man nav nekādu problēmu saprast(nejaukt ar lietot, jo man nav problēmu saprast arī pupiņvalodu) latgaļu lietoto sarunvalodu, jo neeksistē gramatiskās atšķirības [kas to atšķirtu] no latviešu valodas un tieši šo gramatisko atšķirību neeksistēšana arī nodrošina saprašanu, atšķirībā no lietuviešu valodas, kurā pat līdzīgi vārdi nenodrošina saprašanu tieši dēļ gramatisko formu un likumu nezināšanas, kas ir atšķirīga lietuviešu valodā. Citās latviešu valodas izloksnēs arī atšķirīgi izrunā vārdus un lieto savādākas intonācijas, bet tās ir absolūti nebūtiskas atšķirības lai uz to pamata veidotu atsevišķu valodu - tādas pašas kādas ir augšzemnieku dialekta izloksnēs. Arī citur lieto savādākus vārdus, bet daļa no atšķirīgas leksikas lietotājus nepadara par tautu - atšķirīgi etnosu pamatā ir arī atšķirības gramatikas likumos - tādas ir atrodamas gan austriešu/bavāriešu - literārās vācu, gan slovāku-čehu atšķirībās. Nekas pat tuvu tām atšķirībām minimālajā mērogā nav novērojams "latgaļu valodā". ASV arī lieto angļu valodu, kas leksikoloģiski un izrunas formā atšķiras no britu angļu valodas un tur ir arī vēl citas reģionālākas angļu valodas atšķirības un tās atšķirības ir salīdzināmas ar to pašu, kas atšķir latviešu literāro no latgaliešu valodas, bet tur gan briti, gan skoti, gan ASV amerikāņi visi lieto vienu - angļu valodu, kaut pieder pie dažādām nācijām.

PPS Ironiskā kārtā daļa no šīs atšķirīgās latgaliskās un latgaliskās-lietuviskās leksiskas, kas to atdala no latviešu valodas ir sēļu(augšzemnieku-aukštaišu) valodas substrāta ietekme... ja jau mums ir tāda skaista tabula ar vārdiem, derēja norādīt šo vārdu izplatību ne tikai literārajā, bet arī citās izdzīvojušajās(un mirušajās) izloksnēs, nevis radīt priekšstatu, ka šo vārdu lietošana ir/bija ekskluzīva Latvijā tikai Latgales teritorijā.

PPPS Latgalieši nav valodas, bet gan galvenokārt konfesionālās atšķirībās balstīta reģionālā identitāte - ja latviešu wiki eksistētu lapa par latgaliešiem, tad katoļticība būtu latgaliešu identitātes pamats - un šī reliģiskā atšķirība to atdala no pārējās Latvijas, atšķirībā no dialekta, kas to vieno. Galvenokārt šo iemeslu dēļ gulbenieši un alūksnieši ir vidzemnieki, lai arī runā latgaļu valodai līdzīgā augšzemnieku izloksnē. 195.147.206.144 2018. gada 25. novembris, plkst. 16.41 (EET)

Attiecībā uz piezīmi par IPA

Varētu jau lietot arī IPA sistēmu, ja latgalisko vārdu izruna, uzrakstīta IPA sistēmā, lasītājam neizskatītos tik nejēdzīgi, piemēram:
IPA transkripcijā - [sʲmʲilʲkʲtʲenʲisʲ];
baltu valodnieku lietotajā tradicionālajā (Kopenhāgenas) transkripcijā - [śḿ`iĺḱťeńiś].

Ja neuzrakstītu otro variantu [śḿ`iĺḱťeńiś], tad no IPA varianta [sʲmʲilʲkʲtʲenʲisʲ] vairums lasītāju nemaz nesaprastu, kādu vārdu ir mēģināts uzrakstīt. - 16:58, 6 augustā, 2013 (UTC)

Iesaku izmantot IPA, kas ir plaši pazīstama, Vikipēdija ir populārzinātniska, vajadzētu izmantot plaši pazīstamu variantu, ko lasītāji var atšifrēt, nevis tādu, kas pašam liekas estētiskāks. Man nekādi neizdodas atrast vispārinātu šīs sistēmas aprakstu - latviešu valodā lietotā forma nedaudz atšķiras, bet meklējot angliski ar Kopenhāgenu saistās vien starpkaru periodu IPA revīzija ~~Xil (saruna) 01:11, 7 augustā, 2013 (EEST)

[sʲmʲilʲkʲtʲenʲisʲ] patiešām ir neizlasāms. Kompromiss varētu būt skaņu failu ievietošana (t. i., vārdu un frāžu ierunāšana). Draugs2 (diskusija) 11:02, 8 augustā, 2013 (EEST)

Tā būtu izcila ideja, ja vari īstenot. Mani joprojām mulsina, ka šī transkripcija atšķiras no latviešu valodas - piem. parasti plato e apzīmē ar ę, nevis ä, intonācijas raksta virs burtiem, tāpēc ir slikti, ka nevar nekur internetā atrast šīs sistēmas aprakstu, lai apskatītos vai domāta cita skaņa vai arī sistēma tomēr atšķiras; īsti nav jēgas no transkripcijas, ja tā nav saprotama vidējam lasītājam ~~Xil (saruna) 11:49, 8 augustā, 2013 (EEST)

Jā, piekrītu, ka "īsti nav jēgas no transkripcijas, ja tā nav saprotama vidējam lasītājam". ä ir platāks nekā ę, patiesībā ä ir tik plats, ka gandrīz pietuvojas skaņai a, bet tomēr pilnīgi par a nekļūst. Nu, būs jāmēģina īstenot:) Draugs2 (diskusija) 13:23, 8 augustā, 2013 (EEST)

Ir variants, ka varētu uzrakstīt par to Kopenhāgenas transkripciju - tu varētu panēģināt pats to izdarīt, ja tev ir pieejami materiāli. Interesei vari paskatīties rakstu par IPA.--Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 10:09, 9 augustā, 2013 (EEST)

Vēl varētu pievienot normālu fonētikas sadaļu un parādīt gan IPA, gan šo transkripciju. Nav jau visam no vieniem sarakstiem jāsastāv ~~Xil (saruna) 14:00, 10 augustā, 2013 (EEST)

Gramatiskās atšķirības

Tai sadaļā kaut kā prasītos paskaidrojumu kur tieši ir atšķirība, jo tikai ar piemēriem dažas izskatās pēc leksiskām un fonētiskām atšķirībām (kas jau ir citās sadaļās) un dažas atkal pēc retāku/senāku latviešu literārās valodas formu nepārzināšanas - prasītos arī atsauces uz kādu avotu, kas pierāda, ka šādas atšķirības ir konstatējis arī kāds valodnieks ~~Xil (saruna) 13:58, 10 augustā, 2013 (EEST)

Jautājums (kādam, kas pazīstams ar latgaļu valodu)

Kāda ir ⟨a⟩ vērtība vārdā vasareņa (vēlams IPĀ)? Somu valodas rakstā par patskaņu harmoniju (fi:Vokaalisointu) ir doti latgaļu valodas piemēri vosora, vasareņa, šketerēt, škatarātu, otrais tā kā būtu skaidrs (priekšējās un pakaļējās rindas patskaņu opozīcija), bet ja vasareņas ⟨a⟩ ir tāds pats kā standarta latviešu valodā tad tur nav pr./pak. opozīcija (gan ⟨o⟩, gan ⟨a⟩ ir pak.) un tā patskaņu harmonija sanāk daudz "niansētāka" nekā būtu sagaidāms (katrā ziņā "niansētāka" nekā standarta latviešu valodā, kur ir tikai /æ/ un /e/ opozīcija.) Neitrāls vārds (diskusija) 08:42, 20 augustā, 2014 (EEST)

No otras puses stand. latv. val. /æ/ un /e/ arī ir vienas rindas (priekšējās), šķiet, ka te varētu runāt ne tikai par rindu, bet arī pacēlumu? Jebkurā gadījumā šī būtu tēma, ko noteikti derētu iztirzāt latgaļu valodas rakstā. Neitrāls vārds (diskusija) 08:47, 20 augustā, 2014 (EEST)

Pašnosaukums

Kā tad īsti ir? Paralēlformas? Latgaļu volūda vai latgalīšu volūda? Mums ir latgaļu, bet šeit, piemēram, ir LR Kulturys Ministrejis konference "Latgalīšu volūda i latgaliskuo identitate". --Feens (diskusija) 17:19, 24 oktobrī, 2014 (EEST)

Manuprāt, starp pašiem latgaliešiem populārāks ir latgalīšu volūda, bet tas ir nepārbaudīts fakts. Vismaz es nekad neesmu dzirdējis latgaļu volūda, bet man tuvāka ir Daugavpils, kur pārsvarā dominē krievu valoda (vismaz tajos rajonos, kur es uzturos :D ) --FRK (diskusija) 17:24, 24 oktobrī, 2014 (EEST)

Tad to vismaz derēja pieminēt attiecīgajā rakstā. --ScAvenger (diskusija) 18:32, 24 oktobrī, 2014 (EEST)

Domāju, ka korektāk būtu lietot terminu Latvīšu volūda. Tieši tā, šķiet, Letu (latvju) gala (zemes) ļaudis sauca savu valodu. Rietumlatviešu valoda tika saukta par bæļtīšu volūdu .--Seimanis (diskusija) 16:19, 18 jūnijā, 2016 (EEST)

Runa jau ir par mūsdienu nosaukumu. --ScAvenger (diskusija) 2016. gada 19. jūnijs, plkst. 22.36 (EEST)

Tieši domājot par mūsdienām, piedāvāju atgriezties pie agrākā nosaukuma. Latvīšu volūda ir valoda, kuru lieto Latgales (Austrumlatvijas) latvīši. Šāds nosaukums izslēgtu nevajadzīgas spekulācijas, nogrieztu daudzas iespējas sveštautiešiem-seperātistiem. Jāpapēta vārdformas vēsture. Iespējams, tā vārda forma varēja būt šāda "Latyvīšu", "Latyvu". Bet, varbūt, es kļūdos. Mani neliek mierā "a" vārda saknē. Patskaņu harmonija, šķiet, varēja , iespējams, agrāko "o" pārī ar sekojošo "eu" pārvērst par "a", bet kā tad ir ar "Latgola". "Latgola" ir saliktenis un saliktenī patskaņi abās saknēs parasti savstarpēji nesaskaņojas. Kas tādā gadījumā ir "Lat-" ? Vai šai saknei varētu būt saistība ar vārdu "lads" (ledus)? Vai agrāk ir bijusi "Lātgola", kas vienas cilmes ar "Līt-", kur mija, kā pārī snīgt' (stiept, censties aizsniegt) un snāgt' (sasniegt, aizstiepties, kā vārdā "īsnāgums"). --Seimanis (diskusija) 11:21, 20 jūnijā, 2016 (EEST)

Tas viss ir original research un neder vikipēdijā. --Feens (diskusija) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 13.29 (EEST)

Kas neder wikipēdijai? Augstāk izteicu minējumus un ierosinājumu. Par oficiālā nosaukuma korektumu jāspriež kompetentām institūcijām. Šobrīd visa šī diskusija un pat attiecīgā wikipēdijas sadaļa ir ar raksturu "viena tante teica". Nu nav austrumlatviešu valoda atradusi sev atbalstītājus un kopējus zinātnieku aprindās.--Seimanis (diskusija) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 14.12 (EEST)