Diskusija:Džordāno Bruno

Jaunākais komentārs: pirms 7 gadiem no ScAvenger tēmā Nolanietis

Subjektīvie teksti

labot šo sadaļu

Šeit ir ievietoti teksti, kas varētu būt subjektīvi un (vai) vienpusēji un (vai) neenciklopēdiski, tāpēc izkopēti no raksta pirmatnējās versijas. Neatrodu šadus apgalvojumus arī citās vikipēdijās:

Ievietojis --Feens 21:27, 18 oktobrī, 2011 (UTC)

a) Lielāko tiesu sarakstījis antiklerikālas vai pret zinātni vērstas lugas un pamfletus (ir viedoklis, ka, iespējams, Moljērs paņēmis vairākus Bruno komēdiju scēnu sižetus savām komēdijām), kā arī okultismam un cilvēka esībai veltītas pārdomas. Gandrīz neiespējami definēt viņa uzskatus, jo tie ir pārāk nesistemātiski un eklektiski - sarakstītie darbi ir okultisma, misticisma un no konteksta izrautu visdažādāko senāku ezotēriķu un filozofu tēžu, ideju un atziņu apkopojums.

Turpat zemāk ir darbu saraksts un tur nav nekādu lugu. nesistemātiski un eklektiski - vērtējošs subjektīvisms. utt. --Feens 21:27, 18 oktobrī, 2011 (UTC)

b) Literatūrā sastopama versija, ka no Romas Bruno bēdzis tāpēc, ka nogalinājis kādu mūku, taču dokumentālu apliecinājumu tam nav.

Vajag avotus, angļu versijā nekā tāda nav. --Feens 21:38, 18 oktobrī, 2011 (UTC)

c) Kritiķi

* “Bruno rokās Kopernika mācība kļuva par hermeneitisma tradīcijas daļu, jo viņš pārtaisīja Kopernika matemātisko sintēzi par reliģisku mācību.“ (Kearney H., 106. lpp.)

* „Demonstrēja riebumu pret abām tā laika zinātnes pamatmetodēm — sholastisko un matemātisko, - to vietā liekot savas pārliecības dzejisku izklāstu… Viņa dialogos nav ne miņas no filozofiskas domas skaidrības, nekādu iekšējās koncentrēšanās pazīmju… Mēs nespējam konstatēt, piemēram, ko domājis Bruno, lietojot tādus terminus kā „substance“ vai „atoms“… Bruno tiecās drīzāk aizstāvēt savu ticību, nevis to loģiski pamatot. Tāpēc tik reti viņa darbos sastopami zinātniski un didaktiski fragmenti, un tie paši maksimāli juceklīgi. Viņš nicināja zinātni un juta riebumu pret loģiku, jo bija ticības iedvesmots, kuru vēlējās iedvest, nevis pierādīt… Viņš vēlējās izskaust siloģisko un matemātisko loģiku, t.i. intelektuālo domāšanu no zinātnes un filozofijas, lai ar vēl lielāku sparu ķertos pie pseidozinātniskiem fantomiem… Viņš uzskatīja sevi par pravieti, pār kuru nākusi atklāsme… Visu dzīvi cīnījās ar vienīgo savu ieroci — izsmieklu, - pret saviem ļaunākajiem ienaidniekiem: zinātniekiem, matemātiķiem, garīdzniekiem… Bruno neatšķīra jēdzienus „perigeja“ un „apogeja“… Uzskatīja, ka Merkurs un Zeme atrodoties vienādā attālumā no Saules, tikai katra tai pretējā pusē. Ap Zemi riņķojot Mēness, bet ap Merkuru riņķojot Venēra… Kopernika mācība Bruno izklāstā liecina, ka viņš knapi zinājis pašus elementārākos astronomijā lietotos jēdzienus, un pats atzīst, ka viņam „nav nekādas daļas par Koperniku un tā komentētājiem“.“ (Ольшки Л., 13.-45. lpp.)

* „Nekādus zinātniskus pētījumus Bruno nav veicis, bet viņa argumenti, slavējot Kopernika sistēmu ir bezjēdzīgs, nestrukturizēts aplamību un skaļu, taču neko nepasakošu frāžu savirknējums, kas tikai pauž autora neizglītotību.“ (Шрейдер Ю. А., 57. lpp.)

* „Vai var Bruno uzskatīt par zinātnieku, balstoties kaut uz XVI gs. kritērijiem? Bruno bija ne tik daudz Kopernika ideju propagandētājs, cik hermeneitisma okulto noslēpumu, kurus esot atklājis, tribūns. Viņš ne tik daudz popularizēja Kopernika mācību, cik to sakompromitēja, sasaistot ar maģijas un māņticības kontekstu, salīdzinot ar kuru ne tikai Ptolemeja sistēma, bet arī sholastiskais aristotelisms izskatījās pēc zinātniskā racionālisma etalona. Un tikai Galilejam izdevās atdot Koperniku zinātnei, pasniedzot to īstas eksperimentāli matemātiskas zinātnes jēdzienu valodā un atmetot visas Bruno zodiaka zīmes un kabalistikas murgus.“ (Киссель М., 275.-276. lpp.)

Ja ir kritiķi, jābūt bija arī slavinātājiem, citādi kaut kā vienos vārtos. :) Bez tam tie kritiķi, cik pasekoju, nav nekādi filozofijas spīdekļi, piemēram, Шрейдер Ю. А. - pazīstams PSRS laika katolis. Ольшки Л. - vācu (kāpēc tad krievu atsauce?) XX gs. 20-to gadu vēsturnieks utt. --Feens 22:01, 18 oktobrī, 2011 (UTC),> Bez tam atsaucēs lpp. ir, bet darbu nosaukumu nav.--Feens 22:03, 18 oktobrī, 2011 (UTC)

d) Praktiski visi Džordano Bruno biogrāfijas pētnieki atzīst, ka ar zinātni viņam nebija nekāda sakara. Kaut arī, nenoliedzami, viņš bijis neordināra personība ar izteikti oriģinālu domāšanas manieri.

Pirmkārt, viņš nebija guvis zinātnieka statusam nepieciešamo izglītību (kas gan nav obligāts nosacījums, lai veiktu atklājumus, taču ir nepieciešams, lai spētu zinātnes atklājumus izvērtēt un analizēt). Otrkārt, viņš pats visai kategoriskā tonī noliedza loģiku, matemātiku, likumsakarību nepieciešamību, zinātnisku pieeju informācijas apstrādei un analīzei. „Nolanietis atbildēja, ka raugās nevis Kopernika vai Ptolemeja acīm, bet pats savām. Šie matemātiķi ir tikai kā starpnieki, kas tulko vārdus no vienas valodas otrā, bet jēgu pēc tam saprot citi, nevis viņi paši. Savukārt viņi paši ir kā pavārs, kurš karavadonim atstāsta kaujas gaitu un rezultātus, nesaprotot patieso notikumu gaitu, iemeslus un mākslu, kam pateicoties viena puse uzvarējusi… Koperniks nav neko tālu atgājis no akluma.“ (La Cena de ie ceneri. 1584.)

Zinātne, tai skaitā astronomija viņu interesēja tikai tik daudz, cik tā varēja ilustrēt viņa paša idejas. Bruno tekstos labi redzams, ka viņš neorientējās elementārajā ģeometrijā, nemaz nerunājot par optikas ģeometriju. Izplūst garumgaros pārspriedumos, ko pavada ar tekstu nesaistītiem neargumentētiem eksaltētiem aicinājumiem. Taču, ja atmet visa balstīšanu uz maģiju un okultismu, Džordano Bruno jau var pieskaitīt Apgaismības laika natūrfilozofijas aizsācējiem. Vizmaz šajā virzienā varētu traktēt, piemēram, viņa idejas par iespējamām dzīvām būtnēm citās pasaulēs, Dieva pielīdzināšanu dabai un dzīvībai kā tādai. Diemžēl tas kalpoja tikai kā fons pamatidejai, ka visa pamatā ir maģija. Apcerējums „Ideju ēnas“, kas balstās uz Lullija „dižo mākslu“, ir viens no nedaudzajiem Bruno darbiem, kurā viņš savas idejas izklāsta sev neraksturīgi skaidri un labā latīņu valodā. Viscaur dominē doma, ka galvenais ir intuitīva izpratne un augstāku spēku apgūšana, nevis fakti un aprēķini.

Daudz rakstīja par seno ēģiptiešu slepenajām zināšanām un vispārcilvēciskās ētikas vienoto likumu, kuru atklājuši tie paši senie ēģiptieši. Plaši un daudz kritizēja ebrejus, ka tie šo ētiku un slepenās zintis degradējuši, būdami visa ļaunā iemiesojums.

Vienotas koncepcijas neesamība ļauj katram Bruno darbos saskatīt ko savu. Piemēram, marksistiskajā literatūrā no konteksta tiek izrauta viņa doma, ka pasauļu skaits ir bezgalīgs un zvaigznes ir citas saules, ap kurām riņķo planētas un var būt dzīvība, kas pasniegta kā novitāte, kaut te Bruno runā nevis kā astronoms (kas viņš nebija), bet tikai ar pitagoriešu un neoplatonisma idejām ilustrē savu pamatdomu par dvēseļu ceļošanu no vienas būtnes otrā un no vienas pasaules uz otru. Savukārt Bruno kritiķi akcentē viņa nezinātniskumu un maģijas akcentēšanu, par apdzīvotajām planētām minot, ka tad jau arī baronu fon Minhauzenu var pasludināt par pirmo kosmosa iekarotāju, jo viņš taču uz lielgabala lodes uz Mēnesi lidojis.

Ar šito nezinu, ko darīt. Neenciklopēdiska eseja. Bruno tekstos labi redzams, ka viņš neorientējās elementārajā ģeometrijā, nemaz nerunājot par optikas ģeometriju. - kurš Latvijā ir lasījis Bruno? :) --Feens 22:21, 18 oktobrī, 2011 (UTC)

e) Nav zināms neviens Džordano Bruno veikts atklājums, jaunas aprēķinu metodes vai filozofiskas koncepcijas. Viņa reālais devums zinātnes vēsturē ir būt par simbolu visiem "tumsonīguma un dogmatisma upuriem". Taču Bruno proponēto ideju ietekme uz sabiedrību ir nenoliedzama: tās vēlākos gadsimtos sastopam gandrīz vai vai visās Eiropas okultistu organizācijās, sākot no iluminātiem un rozenkreiceriem, un beidzot ar teozofiem, Tules biedrību un scientoloģiju.

XIX-XX gs. marksistiskajā un ateistiskajā literatūrā ideoloģisku apsvērumu dēļ — propagandas nolūkos tika glorificētas visas personas, kuras bija konfliktējušas ar katoļu Baznīcu, - bija pieņemts traktēt Džordano Bruno kā vienu no pirmajiem materiālistiem, natūrfilozofiem un dialektiķiem.

Manuprāt, vienkārši nav tasinība, pareizāk sakot, 20% no taisnības. --Feens 22:38, 18 oktobrī, 2011 (UTC)

Raksts izskatās tiešām pabriesmīgi. Cerams, ka Tu tiksi galā ar šī raksta sakārtošanu. --GreenZeb — 2011. gada 19. oktobrī, plkst. 00.31 (UTC +3)

Vārda atveidošana

labot šo sadaļu

Pēc itāļu izrunas, atveides un LPE pareizi latviski ir ar garo: Džordāno. --Apekribo (diskusija) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.00 (EEST)Atbildēt

Principā, ja jau mēs citus Džordāno rakstām ar garo... Vai tomēr eksonīms? --ScAvenger (diskusija) 2016. gada 7. augusts, plkst. 22.07 (EEST)Atbildēt
Iesaku aizmirst vārdu "eksonīms", tas gandrīz nekad netiek lietots adekvāti. Tas ir kā "domkrats" Ilfa un Petrova "Divpadsmit krēslos". --Apekribo (diskusija) 2016. gada 7. augusts, plkst. 22.19 (EEST)Atbildēt
Nu labi, nepareizi iegājies atveidojums :) --ScAvenger (diskusija) 2016. gada 7. augusts, plkst. 22.27 (EEST)Atbildēt

Nolanietis

labot šo sadaļu

Kas bija tie, kas dēvēja Bruno par Nolanieti? Pilsēta, kur viņš dzimis, latviski saucas Nola, nevis Nolana. Saprotams, ka viņa iesaukas atveidojums citās valodās var sākties ar "Nolan..", taču latviski tas izklausās pēc neveikla, "aiz matiem pievilkta" tulkojuma. Mēs latviski sakām Krievija, Vācija, Igaunija — tātad krieviete, vācietis, igauniete, nevis rosijietis, doičietis vai estietis. Savulaik lasīju latviski izdotu grāmatu par Džordāno Bruno — tur viņš tika dēvēts par Nolieti. Rakstā būtu jāveic labojums. Zuiks (diskusija) 2016. gada 4. decembris, plkst. 14.54 (EET)Atbildēt

Papildinu ar saiti, kur minēts "Nolietis": PASKATĪSIMIES VĒLREIZ! (84. lpp) Tā kā mēneša laikā neviens neiesaistījās diskusijā, pajautāšu @ScAvenger, Papuass, Edgars2007:, kādas ir viņu domas par šāda labojuma izdarīšanu. --Zuiks (diskusija) 2017. gada 20. janvāris, plkst. 16.38 (EET)Atbildēt
Nav viedokļa. --FRK (diskusija) 2017. gada 20. janvāris, plkst. 17.02 (EET)Atbildēt
Droši vien "Nolietis" ir loģiskāk, nav jau nekāds dikti iegājies vārds. --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 20. janvāris, plkst. 21.34 (EET)Atbildēt
Atgriezties uz "Džordāno Bruno" lapu.