Dienvidamerikas koati,[1] Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes koati (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto koati ģintij (Nasua).

Dienvidamerikas koati
Nasua nasua (Linnaeus, 1766)
Dienvidamerikas koati
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaJenotu dzimta (Procyonidae)
CiltsKoati (Nasuina)
ĢintsParastie koati (Nasua)
SugaDienvidamerikas koati (Nasua nasua)
Izplatība
Dienvidamerikas koati Vikikrātuvē

Dienvidamerikas koati kā jau tā nosaukums norāda dzīvo Dienvidamerikas tropu mežos, tas ir sastopmas Argentīnas, Bolīvijas, Brazīlijas, Kolumbijas, Ekvadoras, Gajānas, Paragvajas, Peru, Surinamas, Urugvajas un Venecuēlas teritorijās.[2] Andu kalnos tos var sastapt līdz 2500 metriem virs jūras līmeņa.[3] Dienvidamerikas koati izplatības karti var apskatīt šeit Arhivēts 2010. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē..

 
Dienvidamerikas koati ap acīm, uz vaigiem un zoda ir balts matojums
 
Dienvidamerikas koati briesmu gadījumā metas kokos, tad lec zemē, un tad skrien katrs uz savu pusi

Dienvidamerikas koati ir pagarināti ķermeņi ar vidēji garām kājām. Kājas ir ļoti spēcīgas, un ķepām ir gari, asi nagi.[4] Ķepu locītavas spēj pagriezties vairāk kā par 180°, kas ļauj tiem nokāpt no koka ar galvu pa priekšu. Ķermeņa garums bez astes ir 41—67 cm, astes garums 32—69 cm, to augstums skaustā apmēram 30 cm, svars 3—6 kg.[3]

Dienvidamerikas koati kažoka krāsa visbiežāk ir ruda vai rudi brūna, bet var būt arī pelēka vai pelēkbrūna. Pavēdere ir gaiša, gandrīz balta.[3] Ap acīm, uz vaigiem, zem zoda ir balts matojums. Tam ir gara, kupla aste ar gredzenveida krāsojuma matojumu. Dienvidamerikas koati astes gredzeni ir koši, kas kombinējas no gaiša matojuma gredzeniem un melniem vai tumši brūniem matojuma gredzeniem.[4] Galva ir šaura ar garu purnu un kustīgu degungalu, kas piemērots augsnes pārmeklēšanai. Ausis mazas, un iekšpuses matojums tām ir balta.[3]

Dienvidamerikas koati ir aktīvi dienas laikā un barību meklē gan uz zemes, gan kokos. Tie pamatā dzīvo lietus mežos. Tēviņi ir vientuļnieki, bet mātītes dzīvo lielās grupās, pa 15 - 30 dzīvniekiem. Grupā dzīvi arī jaunie tēviņi līdz 3 gadu vecumam. Pirms dabas pētnieki noskaidroja koati sociālās attiecības, pastāvēja uzskats, ka tēviņi ir cita suga.[5] Teritorijām nav stingras robežas, un mātīšu klanam un tēviņam teritorijas pārklājas. Grupa savā starpā nepārtraukti sazinās un komunicē ar balsi vai ķermeņa valodu. Ja grupā tiek izkliegts briesmu brīdinājuma sauciens, visi metas rāpties kokos, tad lec lejā uz zemes, un tad katrs pazūd savā virzienā.[6]

Dienvidamerikas koati dabīgie ienaidnieki ir lapsas, jaguārs, puma un suņi.[4]

Dienvidamerikas koati kā visi koati ir visēdājs, tas barojas ar augļiem, kukaiņiem, dažādiem maziem dzīvniekiem un putniem, un to olām. Lai piekļūtu pie augļiem, tas kāpj augstu kokos līdz pašām galotnēm. Uz zemes, meklējot kukaiņus, tie pārmeklē augsni ar saviem jūtīgajiem un kustīgajiem purniem, kas atgādina cūkas šņukuru. Koati uz zemes mēdz ar degunu vai ķepām apgriezt akmeņus un koka sprunguļus, lai apskatītos, kas noslēpies zem tiem.[6]

Visas klana pieaugušās mātītes meklējas vienā laikā, kad sākas lietus sezona un mežā ir daudz augļu. Mātītes sapārojas ar vairākiem tēviņiem. Grūsnība ilgst 77 dienas. Īsi pirms dzemdībām mātīte pamet baru un klusā vietā kādā koka dobumā iekārto mazuļu migu. Parasti piedzimst 2—4 nevarīgi un akli mazuļi. Pēc 4—6 nedēļām mātītes kopā ar mazuļiem atgriežas klanā. Māte mazuļus zīda ar pienu 4 mēnešus. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi 3 gadu vecumā.[3]

Dienvidamerikas koati ir 13 pasugas:[7]

  • Nasua nasua nasua
  • Nasua nasua aricana
  • Nasua nasua boliviensis
  • Nasua nasua candace
  • Nasua nasua cinerascens
  • Nasua nasua dorsalis
  • Nasua nasua manium
  • Nasua nasua molaris
  • Nasua nasua montana
  • Nasua nasua quichua
  • Nasua nasua solitaria
  • Nasua nasua spadicea
  • Nasua nasua vittata
  1. Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi
  2. «Nasua nasua (South American Coati)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. septembrī. Skatīts: 2010. gada 4. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 ADW: Nasua nasua: Information
  4. 4,0 4,1 4,2 «Southern Coati». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 13. jūlijā.
  5. «BBC - Wildlife Finder - South American coati (video, facts and news)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. maijā. Skatīts: 2010. gada 4. martā.
  6. 6,0 6,1 Emmons, Louise (1997). Neotropical Rainforest Mammals, A Field Guide, 2nd Edition. pp. 153–154. ISBN 0-226-20721-8.
  7. «Mammal Species of the World - Browse: nasua». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2007. gada 13. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu