Deruluft

Deruluft (vācu: Deutsch-Russische Luftverkehrs A.G.) bija kopīga Vācijas un Padomju Savienības aviokompānija, ko 1921. gadā dibināja Aero Union AG Berlin un Padomju Krievijas tirdzniecības misija Vācijā. Kopš 1928. gada kompānijas lidmašīnas nosēdās arī Rīgas lidostā. Lidojumus pārtrauca 1936. gada 31. martā.

Deruluft plakāts pēc lidojumu sākšanas uz Baltijas valstīm (1928).

Vēsture

1921. gada 24. novembrī Padomju Krievijas komercmisijas vadītājs Berlīnē Boriss Stomonjakovs un Vācijas Aero-Union AG direktors Ferdinands Rašs parakstīja līgumu par Vācijas un Krievijas aviācijas uzņēmuma Deruluft dibināšanu ar dibināšanas kapitālu 5 miljonu reihsmarku apmērā. 1921. gada 24. novembrī Padomju Krievijas valdība piešķīra Deruluft 5 gadu licenci gaisa satiksmes veikšanai starp Vācijas Impēriju un Padomju Krieviju. Slepenās gaisa spēku sadarbības ietvaros Deruluft Padomju Savienībai piegādāja vācu kara lidmašīnas, kuras izmantoja kopīgi vadītajā mācību lidlaukā pie Ļipeckas. Tā kā Vācijas un Padomju Savienības attiecības pasliktinājās pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas, Deruluft likvidēja 1937. gada 31. martā.

Kēnigsberga - Maskava (1922-1925)

1922. gada 1. maijā Deruluft atklāja regulārus lidojumus maršrutā Kēnigsberga – Kauņa – Smoļenska – Maskava. Pirmajā darbības gadā lidojumi notika divas reizes nedēļā katrā virzienā no maija līdz oktobrim sezonā. 1200 km lidojums no Berlīnes uz Maskavu ilga 22 stundas. 1923. gadā iknedēļas lidojumi tika palielināti līdz trim, nākamajā gadā tie sākotnēji lidoja četras reizes nedēļā, pēc tam katru dienu no 1924. gada jūlija.

1923. gadā Aero-Union un Lloyd-Luftdienst apvienojās, izveidojot Deutsche Aero-Lloyd, kas savukārt apvienojās ar Junkers-Luftverkehr AG 1926. gada 6. janvārī, izveidojot Deutsche Luft Hansa AG. Tādējādi Deruluft kļuva par 50% Lufthansa meitasuzņēmumu.

Pirmie lidaparāti bija Nīderlandē būvēti Fokkers Grulich un F.III. Vēlāk gaisa floti papildināja ar vācu Junkers F 13, Rohrbach Roland un Albatros L 58. Sākotnēji maršrutu no Kēnigsbergas uz Maskavu apkalpoja piecas vācu un padomju apkalpes divas reizes nedēļā, no 1923. gada trīs reizes un gadu vēlāk katru dienu.

Berlīne - Maskava (no 1922)

1925. gadā atklāja līniju Berlīne–Maskava ar nosaukumu "Austrumu ekspresis" (Ostexpreß). 1926. gadā Deruluft trīs mēnešus veica lidojumus arī maršrutā Maskava-Harkiva sadarbībā ar Ukrainas aiviokompāniju. 1926. gada augustā Deruluft pievienojās IATA.

Berlīne - Rīga - Ļeņingrada (1928-1936)

1928. gada 6. jūnijā atklāja maršrutu Berlīne - Danciga - Kēnigsberga - Rīga - Tallina - Ļeņingrada ar nosaukumu "Baltijas ekspresis" (Ostsee-Expreß). 1928. gadā maršrutu tīkls aptvēra 2640 kilometrus. 1929. gadā Fokker F.III aizstāja ar Dornier Merkur. 1931. gada sākumā flotei pievienoja Tupolev ANT-9, bet 1934. gadā piecas Junkers Ju 52/3m lidmašīnas.

Lidojumu saraksti

• 
  Deruluft lidojumu saraksts (1925)
• 
  Deruluft lidojumu saraksts (1926)
• 
  Deruluft lidojumu saraksts (1929)
• 
  Deruluft lidojumu saraksts no 1. maija līdz 31. oktobrim (1933)
• 
  Deruluft lidojumu saraksts (1934)
• 
  Pēdējais Deruluft lidojumu saraksts (1936)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deruluft.