Daugavas ieleja
Daugavas ieleja ir dabas parks Daugavas krastos Sēlijā un Vidzemē. Izvietojies Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā posmā no Aizkraukles līdz Jaunjelgavai, administratīvi ietilpst Aizkraukles novadā. Aizsargājamā teritorija izveidota 1987. gadā, lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas palicis nepārveidots, būvējot Pļaviņu HES. Galvenā vērtība senlejas pamatkrasta stāvajai nogāzei līdz Dīvajas ietekai, kur nogāzes klāj vērtīgi platlapju nogāžu un gravu meži. Teritorijā daudz dabisku, botāniski vērtīgu sausu pļavu kaļķainās augsnēs un mēreni mitru pļavu, kurās sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas. Konstatētas arī kaļķainas smiltāju pļavas, eitrofas augsto lakstaugu audzes. Tuvāk Aizkrauklei arī dolomītu atsegumi, avotu izplūdes vietas krastā. Izcila retu sikspārņu barošanās vieta.[1] Dabas parka teritorija iekļauj Ozolkalnu dabas liegumu un Cepļa dolomītu atseguma dabas pieminekli. Natura 2000 teritorija.
| Daugavas ieleja | |
|---|---|
 Daugavas ieleja lejpus Aizkraukles | |
  Daugavas ieleja | |
| Tips | dabas parks |
| Atrašanās vieta | Aizkraukles novads |
| Koordinātas | 56°36′35″N 25°9′31″E / 56.60972°N 25.15861°EKoordinātas: 56°36′35″N 25°9′31″E / 56.60972°N 25.15861°E |
| Platība | 1091 ha |
| Dibināts | 1987 |
| Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |