Darvasbrenči

ciems Krustpils novada Krustpils pagastā, Latvijā

Darvasbrenči (arī Darvas—Brenči, Darvas Brenči, kļūdaini Darvas, tautas valodā Brenčukrogs) ir mazciems Krustpils pagasta dienvidaustrumu daļā, ceļu JēkabpilsAntuži un SalassmaniĶoderi krustojumā. Ciems atrodas aptuveni 4,5 km uz ziemeļaustrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas.

Darvasbrenči
Mazciems
Darvasbrenči (Latvija)
Darvasbrenči
Darvasbrenči
Koordinātas: 56°33′32″N 25°53′07″E / 56.55889°N 25.88528°E / 56.55889; 25.88528Koordinātas: 56°33′32″N 25°53′07″E / 56.55889°N 25.88528°E / 56.55889; 25.88528
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jēkabpils novads
Pagasts Krustpils pagasts
Darvas Brenci 1885 (rakstos)
Iedzīvotāji (2009)
 • kopā 16
Pasta nodaļa LV-5204 Darvasbrenči

Ciema nosaukums cēlies no tā, ka senos laikos kāds Brencis šeit tecinājis darvu, šo faktu 1959. gada vasarā vēstures institūta etnogrāfu ekspedīcijas laikā pierakstījis A.Jansons. Tāpēc agrāk ciemu sauca divos vārdos — Darvas Brenči, saliktenis ieviesies padomju laikā. Tautas valodā ciemu nereti dēvē par Brenčukrogu, jo šeit atradies Čerņavsku ģimenes vadītais Darvas Brenču krogs, kas nodega 20. gadsimta 60. gados un netika atjaunots. Ciema teritorijā atrodas padomju varas gados uzcelta liellopu novietne un 4 jaunas mājas lopkopju ģimenēm. Pašlaik kūts netiek izmantota. Ciemā atrodas privātmājas, visās mājās dzīvo ienācēji.

Ciema teritorijā pie Ķoderu mājām 1941. gada 26. jūnijā padomju armija nošāva 7 Jēkabpils slimnīcas darbiniekus, jo viņi atteicās atkāpties kopā ar krievu armiju un slēpa medikamentus, lai tos neaizvestu uz Krieviju. Pēc vāciešu ienākšanas upuri tika apbedīti Jēkabpils pilsētas kapsētā un viņiem uzstādīts kopīgs piemineklis.

Pirmo reizi Darvasbrenči kā ciems "Darvas Brenci" rakstos minēts 1885. gadā.[2] 19. gadsimta beigās vieta administratīvi piederējusi Ungurmuižas pagasta Rušendorfas jeb Krievciema lauku sabiedrībai. 1906. gadā sādžai "Дорвас Бренчь" zemes platība bijusi 43 desetīnas ar trijām sētām, kurās dzīvojuši 14 iedzīvotāji. 1914. gadā sādžas zemi sadalīja viensētās. Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem Darvasbrenčiem bija divas īpatnības — līdz 1930. gadu beigām sādža administratīvi bija iekļauta Ungurmuižas pagastā un iedzīvotāju ķildu dēļ zemju sadalīšana viensētās nebija oficiāli noformēta. 1943. gadā ciemā bijuši 4 saimnieki ar 10 cilvēkiem.

2009. gadā Darvasbrenčos dzīvojuši 16 iedzīvotāji[1] un ir bijušas šādas mājas: Ārijas, Auzas, Darvasbrenči 5, Darvasbrenči 6, Darvasbrenči 7, Sētas, Taureņi.[3]

  1. 1,0 1,1 www.vietvardi.lgia.gov.lv
  2. Dreimanis P. "Krustpils vietvārdi". Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 3. rakstu krājums, 1885. 41.lpp.
  3. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 136.-1387..lpp.