Semjuels Bekets

Īrijas rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs, Nobela prēmijas literatūrā laureāts (1969)

Semjuels Barklejs Bekets (angļu: Samuel Barclay Beckett, dzimis 1906. gada 13. aprīlī, miris 1989. gada 22. decembrī) bija īru rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks. Beketa darbi paver plašu perspektīvu cilvēku kultūrā, un gan formāli, gan filozofiski pārtop arvien lielākā minimālismā. Kā Džeimsa Džoisa students, asistents un draugs Bekets tiek uzskatīts par vienu no pēdējiem modernistiem; iedvesmojoties no daudzajiem rakstniekiem, viņš tiek uzskatīts arī par vienu no pirmajiem postmodernistiem. Viņš tiek uzskatīts arī par vienu no nozīmīgākajiem absurda drāmas pārstāvjiem. Ievērojamākais darbs ir “Gaidot Godo”. 1969. gadā Semjuels Bekets ieguva Nobela prēmiju literatūrā “par viņa rakstītajiem darbiem, kas — jaunās romānu un drāmu formās — modernā cilvēka noniecināšanā iegūst savu pacēlumu”.[1]

Semjuels Bekets
Samuel Beckett
Semjuels Bekets 1977. gadā
Semjuels Bekets 1977. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 13. aprīlī
Dublina, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (tagad Karogs: Īrija Īrija)
Miris 1989. gada 22. decembrī (83 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Īrija Īrija
Tautība īrs
Paraksts
Literārā darbība
Pseidonīms Andrew Belis
Nodarbošanās romānu rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, teātra direktors, valodnieks, kinorežisors, scenārists, tulkotājs
Valoda
Literatūras virzieni
Slavenākie darbi Gaidot Godo
Augstskola Trinitijas koledža
Apbalvojumi

Nozīmīgākās lugas

labot šo sadaļu
  • "Gaidot Godo" (En attendant Godot, 1949)
  • "Beigu spēle" (Fin de partie, 1957)
  • "Krapa pēdējā lente" (Krapp's Last Tape, 1958)
  • "Laimīgās dienas" (Happy Days, 1961)
  • "Spēle" (Spiel, 1963)
  1. «Samuel Beckett» (angļu). NobelPrize.org. Skatīts: 2020. gada 7. oktobrī. for his writing, which - in new forms for the novel and drama - in the destitution of modern man acquires its elevation

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Jasunari Kavabata
Nobela prēmija literatūrā
1969
Pēctecis:
Aleksandrs Solžeņicins