Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.[1] Daivspurzivju ziedu laiki bija devona periodā, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās 8 zivju sugas (divas otiņspures un sešas plaušzivis). Šai grupai pieder arī visi četrkājaiņi, tā kā arhaiskās daivspurzivis ir četrkājaiņu priekšteči.[1]
| Daivspurzivis Sarcopterygii (Romer, 1955) | |
|---|---|
 Āfrikas protopters (Protopterus annectens) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Iedalījums | |
| |
 Daivspurzivis Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuDaivspurzivju morfoloģijā ir saglabājušās dažādas arhaiskas īpatnības. Ass skeletu veido nepārkaulojusies elastīga horda; nav mugurkaula skriemeļu. Galvaskauss ir amfistilisks vai autostilisks. No segkauliem attīstīts arī zvīņkauls. Aste dificerkāla (fosilajām formām arī heterocerkāla). Pāru peldspurām ir garas vai masīvas balsta daivas, kas apgādātas ar īpašu no iegareniem kauliem veidotu iekšējo skeletu. Ķermeni klāj īpašas kosmoīda tipa zvīņas, kuras veidojas saaugot kopā sīkām zobiņveida zvīņām.
Sirdij ir arteriālais konuss. Zarnā atrodas spirāliskais vārstulis. Zarna atveras kloākā. Kā barības vada sākumdaļas ventrālās sieniņas izaugums veidojas viens vai divi pūslīši, kuri pilda plaušu funkcijas.
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuDaivspurzivju sistemātika nav līdz galam izstrādāta, tāpēc pastāv daudz dažādu grupas klasifikāciju. Tradicionāli daivspurzivis dala otiņspurēs jeb bārkšspurēs un divējādelpojošajās zivīs. Šajā rakstā attainota 2016. gada sistemātika, kas izveidota saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem.[1] No otiņspurēm līdz mūsdienām ir saglabājusies latimēriju ģints ar 2 sugām, bet no divējādelpojošajām zivīm Austrālijas ragzobe, četras protopteru sugas no Āfrikas un Dienvidamerikas lepidosirens. Eirāzijā un Ziemeļamerikā dzīvojošu daivspurzivju nav. Savukārt, fosilā veidā daivspurzivis ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos (vairāk kā 40 sugas).
Sistemātika
labot šo sadaļu- Daivspurzivju virsklase (Sarcopterygii)[1]
- Kārta: †Onihodveidīgās (Onychodontiformes)
- Klase: Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha)
- Kārta: Celakantveidīgās (Coelacanthiformes)
- Klase: Ripidistijas (Rhipidistia)
- Apakšklase: Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha)
- Virskārta: Divējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
- Kārta: Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
- Apakškārta: Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei)
- Apakškārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)
- Kārta: †Dipterīdveidīgo (Dipteridiformes)
- Kārta: Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
- Virskārta: Divējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
- Apakšklase: Četrkājveidīgie (Tetrapodomorph)
- Apakšklase: Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha)
(†) - izmirušu zivju grupa.