Dītrihs fon Keizerlings (Diedrich Graf von Keyserling; 1713—1793) bija krievu-austriešu-turku kara dalībnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs, iestājās par Saksijas un Prūsijas ietekmes palielināšanos hercogistē.

Dītrihs fon Keizerlings
Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers
Amatā
1759. gads — 1763. gads

Dzimšanas dati 1713. gada 5. septembrī
Jaunpils, Kurzemes un Zemgales hercogiste
Miršanas dati 1793. gada 13. novembrī (80 gadu vecumā)
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste
Profesija virsnieks

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dītrihs fon Keizerlings[1] bija cēlies no senas Kurzemes Keizerlingu dzimtas. Viņa tēvs bija Oktes un Līgutu muižu īpašnieks brīvkungs Oto Ernests fon Keizerlings, bet māte Marija Sibilla, dzimusi fon der Reke, pēc citiem datiem, Anna Sibilla, dzimusi Manteifele.

Keizerlings studēja Kēnigsbergas un Jēnas universitātēs. Ķeizarienes Annas valdīšanas laikā 1734. gadā viņš sāka strādāt sava pusbrāļa Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidenta un Krievijas vēstnieka Polijā un Saksijā Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga kancelejā. 1735. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā un 1735. gadā piedalījās Polijas mantojuma karā (1733—1738), pēc kura samazinājās Polijas-Lietuvas ietekme Kurzemes hercogistē. 1736.—1738. gadā kā grāfa Pētera Lasī ģenerāladjutants piedalījās krievu-austriešu-turku karā. 1737. gadā Keizerlings bija Azovas dragūnu vienības komandieris, ieguva pulkveža pakāpi.

Pēc atvaļināšanās no karadienesta 1739. gadā apprecējās ar baronesi Annu Aleksandrīni fon Manteifeli, no kuras viņam piedzima astoņi dēli un astoņas meitas, no kuriem 10 izdzīvoja līdz pieaugušā vecumam. 1747. gadā Keizerlings ieguva Blīdenes muižu, 1751. gadā kļuva par Bauskas pilskungu, 1754. gadā par Polijas karaļa kambarkungu, 1758. gadā par slepenpadomnieku.

1759. gadā pēc Saksijas prinča Kārļa Kristiana Jozefa iecelšanas par Kurzemes hercogu Keizerlings kļuva par hercogistes kancleru. 1763. gadā pēc hercoga Ernesta Johana Bīrona atjaunošanas amatā viņš atstāja valsts dienestu.[2]

1786. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II viņu ar pēcnācējiem iecēla par Vācu nācijas Svētās Romas impērijas grāfu.

Miris 1793. gada 13. novembrī Jelgavā.

Dītrihs fon Keizerlings bija Johanītu ordeņa bruņinieks, par piedalīšanos turku karā apbalvots ar vācu Svētās Annas ordeni. Par nopelniem Polijas—Lietuvas un Saksijas labā apbalvots ar Baltā ērgļa ordeni un Svētā Staņislava ordeni.

  1. Dītrihs fon Keizerlings
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca IX., 16433-16434 slejas. Rīga, 1933.