Cietumi Latvijā

Cietumi Latvijā ir Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvaldes sastāvdaļa. Kopš 2000. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Latvijā ir palikušas deviņas ieslodzījuma vietas, jo 2019. gada 1. aprīlī tika likvidēts Brasas cietums[1].

VēstureLabot

Ieslodzījuma vietas Latvijā būvētas laikā no 19. gs. pirmās puses līdz 20. gs. vidum. Kā būtisku šo ēku rekonstrukciju var uzskatīt daudzvietīgo kopmītņu tipa telpu pārbūvi par kamerām ar mazāku ietilpību, kas notika vairākos cietumos 20. gs. deviņdesmito gadu vidū. Pēc tam ieslodzījuma vietās piešķirtā finansējuma ietvaros pastāvīgi veikti tikai paši nepieciešamākie darbi infrastruktūras pienācīgai uzturēšanai, remontam un renovācijai, lai nepieļautu avārijas situācijas[1].

Ieslodzījuma vietu reforma tika uzsākta ar grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā, kas stājās spēkā 1994. gada 30. decembrī un izteica tā nosaukumu kā Latvijas Sodu izpildes kodekss. Minētie grozījumi aizstāja arī vārdus “labošanas darbu līdzekļi” ar vārdiem “resocializācijas pasākumi”[1].

2005. gada 2. maija Ministru kabinets pieņema rīkojumu Nr. 280 "Par Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju", kur tika norādīts, ka Eiropas Padomes (EP) cietumu eksperti pēdējos gados asi kritizējuši Latviju par nespēju pilnībā nodrošināt soda izciešanas apstākļu atbilstību Latvijas un starptautiskajām tiesību normām un aizbildināšanās ar finanšu resursu trūkumu nepārliecina. Koncepcijā piedāvātais risinājums paredzēja normalizēt visu ieslodzīto personu kategoriju (apcietināto, notiesāto, nepilngadīgo, pilngadīgo, sieviešu, vīriešu) uzturēšanās apstākļus, novēršot problēmas, kas saistītas ar telpām, ēkām un cietuma darbības nodrošināšanu. Koncepcija bija spēkā līdz 2014. gadam[1].

Laikā no Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gada līdz 2008. gada 31.oktobrim valstī darbojās 15 cietumi.

2008. gada 31. oktobrī tika apvienots Matīsa cietums un Centrālcietums, izveidojot Rīgas Centrālcietumu, kā arī tika apvienots Grīvas cietums un Daugavpils cietums, izveidojot Daugavgrīvas cietumu. Cietumu apvienošana tika veikta, lai atbilstoši tā brīža negatīvās ekonomiskās situācijas apstākļos un 2009. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.[2]

2008. gada 12. decembrī tika slēgts Pārlielupes cietums Jelgavā, jo šī cietuma ēkas bija sliktā stāvoklī. Pārlielupes cietuma ēkas pārgāja Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā.[3] Pārlielupes cietums tika dibināts 1957. gadā.

Budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos no 2014. gada 1. novembra slēgts Šķirotavas cietums[4] (2018. gadā šo teritoriju ar ēkām iegādājās uzņēmums "Grindeks").[5] No 2017. gada 1. janvāra tika slēgts Vecumnieku cietums. 2019. gada 1. aprīlī slēgts Brasas cietums Rīgā.[6]

Cietumu sarakstsLabot

Kopš 2017. gada 1. janvāra Latvijā darbojas šādi cietumi:

Cietumu tipi un režīmiLabot

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu,[7] pastāv sekojoši cietumu tipi:

  • slēgtais;
  • daļēji slēgtais;
  • atklātais.

Bez minētajiem cietumu tipiem pastāv arī tādas ieslodzījumu vietas kā izmeklēšanas cietumi un nepilngadīgo audzināšanas iestādes. Sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē. Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos ieslodzītajiem nosaka vienu no šādām režīma pakāpēm: augstākā, vidējā un zemākā.

Slēgta tipa cietumiLabot

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Par slēgta tipa cietumiem noteikti:

  • Daugavgrīvas cietums (Daugavpilī);
  • Jelgavas cietums;
  • Jēkabpils cietums (ar daļēji slēgta un atklātā tipa cietuma nodaļām);
  • Olaines cietums (ar atklātā tipa cietuma nodaļu);
  • Valmieras cietums.

Daļēji slēgta tipa cietumiLabot

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

  1. sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;
  2. vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;
  3. notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;
  4. notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;
  5. vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;
  6. personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;
  7. personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;
  8. notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;
  9. notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;
  10. notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Par daļēji slēgta tipa cietumiem noteikti:

  • Iļģuciema cietums (sievietēm, ar audzināšanas nodaļu nepilngadīgajiem);
  • Jēkabpils cietuma daļēji slēgta tipa cietuma nodaļa.

Atklāta tipa cietumiLabot

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

  1. par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;
  2. par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;
  3. par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;
  4. kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Par atklāta tipa cietumiem noteikti:

  • Jēkabpils cietuma atklāta tipa cietuma nodaļa;
  • Olaines cietums.

Nepilngadīgo audzināšanas iestādesLabot

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem.

Par nepilngadīgo audzināšanas iestādēm noteiktas:

  • Cēsu audzināšanas iestāde;
  • Iļģuciema cietuma audzināšanas nodaļa (sievietēm).

Izmeklēšanas cietumiLabot

Izmeklēšanās cietumā apcietinājumā tiek turētas aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kā arī notiesātie, kuriem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.[8]

Par izmeklēšanas cietumiem noteikti:

  • Liepājas izmeklēšanas cietums;
  • Rīgas Centrālcietums;
  • Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa.

Sistēmas trūkumiLabot

2005. gada MK izdotajā rīkojumā par ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju bija identificētas tādas problēmas kā cietumu pārapdzīvotība, novecojušās cietumu ēkas un nožogojumi, strauji pieaugošais notiesāto skaits, kam brīvības atņemšana jāizcieš slēgtā cietumā, kā arī trūkstošās telpas un darbinieki, kas nodrošinātu ieslodzīto izglītības, resocializācijas un nodarbinātības sistēmas izveidi un uzturēšanu[1].

Būtiskākās problēmas ir sekojošās[1]:

  • apcietināto un notiesāto personu skaits divas reizes lielāks par cietumos esošo vietu skaitu – sistēmas kvantitatīvais rādītājs jeb penitenciārais koeficients bija 355 (ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju) – viens no augstākajiem Eiropā;
  • cietumos nepietiek telpu, lai atbilstoši prasībām izvietotu tur jau esošos ieslodzītos (trūkst aptuveni 2100 telpu ieslodzīto izvietošanai);
  • cietumu ēkas tehniski ir nolietojušās (būvētas 19. gs. beigās) – daļa no tām nav projektētas kā cietumi, bet kā padomju laika kolonijas, kurās ieslodzītos izvietoja lielās koplietošanas telpās, kas neatbilst šodienas vajadzībām;
  • novecojis nožogojums un tā aprīkojums (tehniskie apsardzes līdzekļi, signalizācija, apgaismojums, novērošanas sistēma), kas cietumus rada bīstamus sabiedrībai, palielina bēgšanas gadījumu riskus un iespēju ieslodzītajiem kontaktēties ar noziedzīgiem grupējumiem, kas atrodas brīvībā.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Linda Balode. «Latvijas ieslodzījuma vietu attīstība». lvportals.lv (latviešu). LV portāls, 2019-05-17. Skatīts: 2020-11-21.
  2. Apvienojot Daugavpils un Grīvas cietumus, izveidos Daugavgrīvas cietumu Archived 2016. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Neatkarīgā Rīta avīze, 2008-08-27
  3. Pārlielupes cietums paliek tukšs Archived 2010. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē. jelgavnieki.lv 2008-12-12
  4. Šķirotavas cietuma slēgšana – naudas ietaupījums un vakanču aizpildīšana citos cietumos
  5. «Pamesto Šķirotavas cietumu par gandrīz miljonu nopērk zāļu ražotājs "Grindeks"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 20. oktobrī.
  6. Gunita Gailāne; Jānis Sildniks. «Foto: Restes un sienu gleznojumi – slēgts Brasas cietums». delfi.lv (latviešu), 2019-03-29. Skatīts: 2019-09-11.
  7. Latvijas Sodu izpildes kodekss Archived 2009. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē. likumi.lv, spēkā ar 01.04.1971.
  8. MK noteikumi Nr. 211 „Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi” Archived 2009. gada 24. novembrī, Wayback Machine vietnē. likumi.lv, spēkā ar 07.05.2003.

Ārējās saitesLabot