Cietumi Latvijā

Cietumi Latvijā ir Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvaldes sastāvdaļa. Kopš 2000. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Latvijā ir palikušas deviņas ieslodzījuma vietas, jo 2019. gada 1. aprīlī tika likvidēts Brasas cietums^[1].

Vēsture labot šo sadaļu

Ieslodzījuma vietas Latvijā būvētas laikā no 19. gs. pirmās puses līdz 20. gs. vidum. Kā būtisku šo ēku rekonstrukciju var uzskatīt daudzvietīgo kopmītņu tipa telpu pārbūvi par kamerām ar mazāku ietilpību, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairākos cietumos 1990. gadu vidū. Pēc tam ieslodzījuma vietās piešķirtā finansējuma ietvaros veica nepieciešamākos darbus infrastruktūras pienācīgai uzturēšanai, remontam un renovācijai, lai nepieļautu avārijas situācijas^[1].

Ieslodzījuma vietu reformu uzsāka 1994. gada 30. decembrī ar grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā, kas stājās spēkā kā Latvijas Sodu izpildes kodekss. Minētie grozījumi aizstāja vārdus “labošanas darbu līdzekļi” ar vārdiem “resocializācijas pasākumi”^[1].

2005. gada 2. maija Ministru kabinets pieņema rīkojumu Nr. 280 "Par Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju", kur tika norādīts, ka Eiropas Padomes (EP) cietumu eksperti pēdējos gados asi kritizējuši Latviju par nespēju pilnībā nodrošināt soda izciešanas apstākļu atbilstību Latvijas un starptautiskajām tiesību normām un aizbildināšanās ar finanšu resursu trūkumu nepārliecina. Koncepcijā piedāvātais risinājums paredzēja normalizēt visu ieslodzīto personu kategoriju (apcietināto, notiesāto, nepilngadīgo, pilngadīgo, sieviešu, vīriešu) uzturēšanās apstākļus, novēršot problēmas, kas saistītas ar telpām, ēkām un cietuma darbības nodrošināšanu. Koncepcija bija spēkā līdz 2014. gadam^[1].

Cietumu skaita samazināšana labot šo sadaļu

Līdz 2008. gada 31. oktobrim valstī darbojās 15 cietumi. Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes laikā veica cietumu apvienošanu, lai 2009. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.^[2]

2008. gada 31. oktobrī tika apvienots Matīsa cietums un Centrālcietums, izveidojot Rīgas Centrālcietumu, kā arī tika apvienots Grīvas cietums un Daugavpils cietums, izveidojot Daugavgrīvas cietumu.
2008. gada 12. decembrī tika slēgts Pārlielupes cietums Jelgavā, cietuma ēkas pārgāja Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā.^[3] Pārlielupes cietums bija dibināts 1957. gadā.
2014. gada 1. novembrī tika slēgts Šķirotavas cietums^[4] (2018. gadā šo teritoriju ar ēkām iegādājās uzņēmums "Grindeks").^[5]
2017. gada 1. janvārī tika slēgts Vecumnieku cietums.
2019. gada 1. aprīlī tika slēgts Brasas cietums Rīgā.^[6]

Cietumu saraksts labot šo sadaļu

Kopš 2019. gada gada Latvijā darbojas šādi cietumi:

Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem Cēsīs,
Daugavgrīvas cietums Daugavpilī (2008. gadā apvienojot Grīvas cietumu un Daugavpils cietumu),
Iļģuciema cietums Rīgā,
Jelgavas cietums Jelgavā,
Jēkabpils cietums Jēkabpilī,
Liepājas cietums Liepājā,
Olaines cietums Olainē,
Rīgas Centrālcietums Rīgā (2008. gadā apvienojot Centrālcietumu un Matīsa cietumu),
Valmieras cietums Valmieras pagastā.

Cietumu tipi un režīmi labot šo sadaļu

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu,^[7] pastāv sekojoši cietumu tipi:

slēgtais;
daļēji slēgtais;
atklātais.

Bez minētajiem cietumu tipiem pastāv arī tādas ieslodzījumu vietas kā izmeklēšanas cietumi un nepilngadīgo audzināšanas iestādes. Sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē. Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos ieslodzītajiem nosaka vienu no šādām režīma pakāpēm: augstākā, vidējā un zemākā.

Slēgta tipa cietumi labot šo sadaļu

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Par slēgta tipa cietumiem noteikti:

Daugavgrīvas cietums (Daugavpilī);
Jelgavas cietums;
Jēkabpils cietums (ar daļēji slēgta un atklātā tipa cietuma nodaļām);
Olaines cietums (ar atklātā tipa cietuma nodaļu);
Valmieras cietums.

Daļēji slēgta tipa cietumi labot šo sadaļu

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;
vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;
notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;
notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;
vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;
personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;
personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;
notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;
notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;
notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Par daļēji slēgta tipa cietumiem noteikti:

Iļģuciema cietums (sievietēm, ar audzināšanas nodaļu nepilngadīgajiem);
Jēkabpils cietuma daļēji slēgta tipa cietuma nodaļa.

Atklāta tipa cietumi labot šo sadaļu

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;
par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;
par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;
kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Par atklāta tipa cietumiem noteikti:

Jēkabpils cietuma atklāta tipa cietuma nodaļa;
Olaines cietums.

Nepilngadīgo audzināšanas iestādes labot šo sadaļu

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem.

Par nepilngadīgo audzināšanas iestādēm noteiktas:

Cēsu audzināšanas iestāde;
Iļģuciema cietuma audzināšanas nodaļa (sievietēm).

Izmeklēšanas cietumi labot šo sadaļu

Izmeklēšanās cietumā apcietinājumā tiek turētas aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kā arī notiesātie, kuriem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.^[8]

Par izmeklēšanas cietumiem noteikti:

Liepājas izmeklēšanas cietums;
Rīgas Centrālcietums;
Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa.

Sistēmas trūkumi labot šo sadaļu

2005. gada MK izdotajā rīkojumā par ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju bija identificētas tādas problēmas kā cietumu pārapdzīvotība, novecojušās cietumu ēkas un nožogojumi, strauji pieaugošais notiesāto skaits, kam brīvības atņemšana jāizcieš slēgtā cietumā, kā arī trūkstošās telpas un darbinieki, kas nodrošinātu ieslodzīto izglītības, resocializācijas un nodarbinātības sistēmas izveidi un uzturēšanu^[1].

Būtiskākās problēmas ir sekojošās^[1]:

apcietināto un notiesāto personu skaits divas reizes lielāks par cietumos esošo vietu skaitu – sistēmas kvantitatīvais rādītājs jeb penitenciārais koeficients bija 355 (ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju) – viens no augstākajiem Eiropā;
cietumos nepietiek telpu, lai atbilstoši prasībām izvietotu tur jau esošos ieslodzītos (trūkst aptuveni 2100 telpu ieslodzīto izvietošanai);
cietumu ēkas tehniski ir nolietojušās (būvētas 19. gs. beigās) – daļa no tām nav projektētas kā cietumi, bet kā padomju laika kolonijas, kurās ieslodzītos izvietoja lielās koplietošanas telpās, kas neatbilst šodienas vajadzībām;
novecojis nožogojums un tā aprīkojums (tehniskie apsardzes līdzekļi, signalizācija, apgaismojums, novērošanas sistēma), kas cietumus rada bīstamus sabiedrībai, palielina bēgšanas gadījumu riskus un iespēju ieslodzītajiem kontaktēties ar noziedzīgiem grupējumiem, kas atrodas brīvībā.