Chrysolina quadrigemina
Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, kā arī ir introducēta Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē.[1][2][3] Šī ir viena no vērtīgākajām Chrysolina sugām, jo viegli pielāgojas jaunām teritorijām un efektīvi cīnās ar divšķautņu asinszāli un samazina šīs kaitīgās nezāles daudzumu.[2] Chrysolina quadrigemina ir radnieciska Chrysolina hyperici sugai, no kuras atšķiras ar nedaudz lielākiem izmēriem un dažām morfoloģiskām raksturīpašībām.[4]
| Chrysolina quadrigemina Chrysolina quadrigemina (Suffrian, 1851) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Hypericia) |
| Suga | Chrysolina quadrigemina |
| Sinonīmi | |
| |
 Chrysolina quadrigemina Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuChrysolina quadrigemina izplatīta Eiropā (Pireneju pussala, Itālija, Dalmācija (Horvātijas reģions) un Šveice), Āzijā un Ziemeļāfrikā (Alžīrija, Tunisija, Ēģipte).[1][2][3][5]
Šī suga bija iekļauta 2004. gada Latvijas cietspārņu sugu sarakstā. Taču pēc Latvijas lapgraužu apakšdzimtas sugu pārskates 2009. gadā šī suga ir izslēgta no Latvijas vaboļu saraksta. Šī suga nav sastopama Latvijā.[6]
Ir ievesta Ziemeļamerikā un Austrālijā 1944. gadā. Jaunzēlandē ir ievesta 20. gadsimta 60. gados.[2][3] Nejauši ievesta Dienvidamerikā, kur 2006. gadā tā tika atklāta Argentīnā.[5]
Introdukcija
labot šo sadaļuŠī suga skaitās labs aģents cīņā pret invazīvo un govīm un kazām toksisko nezāli — divšķautņu asinszāli. Chrysolina quadrigemina ir ievesta Ziemeļamerikā 1944. gadā nezāles kontroles programmā. Jau 1946. gadā šīs vaboles iedzīvojas jaunajā teritorijā, savairojas un tiek savāktas (apmēram 5000 indivīdi) lai izplatītu jaunajās zemēs. 1951. gadā Chrysolina quadrigemina apguva 21 Kalifornijas apgabalus, kur divšķautņu asinszāle izraisa īpašu problēmu, un samazināja šīs nezāles skaitu līdz nedraudošam līmenim. 1957. gadā Kalifornijas štata ziemeļos divšķautņu asinszāles biežums samazinājās uz 99%.[2]
Tai pašā laikā, 1944. gadā šī lapgraužu suga tiek ievesta arī Austrālijā, kur tā viegli iedzīvojas. Tālāk 1963. — 1968. gados no Austrālijas to ieveda Jaunzēlandē. Līdzīgi kā Ziemeļamerikā, šajos divos reģionos arī ir izteikta problēma ar divšķautņu asinszāli. Ievešanai Austrālijā tiek izmantotas vaboles no dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem un efekts bija dažāds. No sākuma tika izmantotas vaboles, kas bija savāktas Britu salās. Šajā gadījumā efekts bija negatīvs — vaboles neiedzīvojās jaunajā vietā. Otra ievešanas reizē efekts bija pozitīvs, vaboles, kas savukārt tika savāktas Vidusjūras reģionā, iedzīvojās jaunajā vietā.[4][7]
Pieaugušā īpatņa apraksts
labot šo sadaļuPieaugušā īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 6 — 7,1 mm. Ķermenis ir mēreni spožs, bronzas, purpura un/vai zilā krāsā.[2]
Attīstīšanās
labot šo sadaļuChrysolina quadrigemina attīstās uz asinszāles. Vaboles stadiju attīstība norit sinhroni ar asinszāles attīstības stadijām. Pieaugušās vaboles parādās no kūniņām periodā no aprīļa līdz maijam, kad augam attīstās ziedpumpuri vai parādās ziedi. Vaboles uzreiz pēc izkūņošanās kāri noēd nezāles lapas līdz jūnijam/jūlijam. Pietiekami paēdušas vaboles iegrimst obligātā vasaras anabiozē starp akmeņiem, zālēm un augsnes plaisām. Vasaras anabioze ilgst līdz pirmajam lietum, pēc tam vaboles kļūst atkal aktīvas, tāpat kā barības augi. Uz bagātām ar lapām augiem vaboles atkal sāk baroties, bet mazāk aktīvi kā iepriekš. Pēc tam vaboles sāk meklēt pārošanās partneri, pēc kā notiek kopulācija.[2]
Oktobrī mātītes dēj olas. Kāpuri no olām parādās, kad asinszālēm norit trešā un ceturtā attīstības stadija. Kāpuri uzsāk barošanos uz augu pamatnēm, no kā augs iet bojā. Kāpuri, sasniedzot pēdējās attīstības stadijas, ierokas pazemē 2,5 cm dziļumā, kur formē kūniņas gultni.[2]
Ekoloģija
labot šo sadaļuChrysolina quadrigemina ir viegli adaptējama karstai, sausai vasarai un vidējas temperatūras, lietainai ziemai. Aukstākā klimatā vaboles un kāpuri iegrimst anabiozē.[2]
Vaboles barojas uz dažādiem asinszāļu ģints pārstāvjiem, galvenokārt ar divšķautņu asinszāli.[2] Tās barojas ar augu lapām un ziediem. Kāpuri barojas uz auga stumbra.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Shelton, Anthony. Chrysolina quadrigemina (Coleoptera: Chrysomelidae) Klamathweed Beetle. Saite «Biological Control»: A Guide to Natural Enemies in North America. Cornell University, College of Agriculture and Life Sciences, Department of Entomology.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Masiunas, John. Where Does Biological Control Fit in Row-Crop Weed Management?. Contents Menu Vol. V No. 10. Feature Article. University of Illinois.
- ↑ 4,0 4,1 Fraser, Bruce & Emberson, Rowan. Rediscovery of Chrysolina quadrigemina (Suffrian) (Coleoptera: Chrysomelidae) in New Zealand. New Zeland Entomologist. — 1987. — Vol. IX. — P. 57—59.
- ↑ 5,0 5,1 Turienzo, Paola. First record in Argentina of a plant-insect association, with interest in biological control. Ecología Austral. Asociación Argentina de Ecología. — 2006. — Vol. 16. — P. 95-98. ↑ Release and establishment of weed biological control agents Best Practice Guide
- ↑ Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
- ↑ Release and establishment of weed biological control agents. Best Practice Guide
- ↑ Powell, George W.; Sturko, Allen; Wikeem, Brian M. & Harris, Peter. 27 Field Guide to the Biological Control of Weeds in British Columbia. — Land Management Handbook. — Province of British Columbia. Ministry of Forests, 1994. — С. 85—86. — 163 с.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Chrysolina quadrigemina (Suffrian, 1851). GBIF.org
- Chrysolina quadrigemina (Suffrian, 1851). Wydział Nauk Biologicznych