Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna

Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna ar kodēto nosaukumu AZD1222[1], ko cita starpā pārdod ar zīmoliem Covishield un Vaxzevria, ir vīrusa vektora vakcīna COVID-19 profilaksei. To izstrādāja Oksfordas Universitāte un AstraZeneca, un to ievada intramuskulāri, par vektoru izmantojot modificētu šimpanzes adenovīrusu ChAdOx1. Vakcīnas efektivitāte ir 76,0 %, novēršot simptomātisku COVID-19, sākot no 22. dienas pēc pirmās devas un 81,3 % pēc otrās devas. Vakcīna bija lētāka un vieglāk uzglabājama kā citas pret Covid-19 lietojamās vakcīnas.[2]

Tika apgalvots, ka vakcīnai ir labs drošības profils, ar blakusparādībām, tostarp sāpēm injekcijas vietā, galvassāpēm un sliktu dūšu, kas parasti izzūd dažu dienu laikā. Retāk var rasties anafilakse (Apvienotās Karalistes Zāļu un veselības aprūpes produktu regulēšanas aģentūra (MHRA) 2021. gada 14. aprīlī ir reģistrējusi 268 ziņojumus no aptuveni 21,2 miljoniem vakcināciju). Ļoti retos gadījumos (aptuveni 1 no 100 000 cilvēku) vakcīna ir saistīta ar paaugstinātu asins recekļu veidošanās risku kombinācijā ar zemu trombocītu līmeni asinīs. 2021. gada 4. aprīļa datiem Eiropas Zāļu aģentūra ir ziņojusi par 222 asins recekļu veidošanās gadījumiem Eiropas Ekonomikas zonā un Apvienotajā Karalistē, kur vakcīnu ir saņēmuši aptuveni 34 miljoni cilvēku.

2020. gada 30. decembrī vakcīna pirmo reizi tika apstiprināta lietošanai Apvienotās Karalistes vakcinācijas programmā, un pirmā vakcinācija ārpus izmēģinājuma tika veikta 2021. gada 4. janvārī. Kopš tā laika vakcīnu ir apstiprinājušas vairākas zāļu aģentūras visā pasaulē, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Austrālijas Terapeitisko preču pārvalde, kā arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) to ir apstiprinājusi ārkārtas lietošanas sarakstā. Dažas valstis ierobežoja vakcīnas lietošanu tikai gados vecākiem cilvēkiem ar paaugstinātu smagas COVID-19 slimības risku, jo pastāvēja bažas par ļoti retām vakcīnas blakusparādībām gados jaunākiem cilvēkiem.

2023. gadā advokāti, pārstāvot 75 cilvēkus, uzsāka jurisdisku prasību pret AstraZeneca par tās vakcīnas radītajām komplikācijām viņu klientiem.[3]

2024. gadā AstraZeneca paziņoja par savas vakcīnas atsaukšanu, motivējot to ar tās novecojumu un no tā izrietošo mazefektivitāti pret ātri mutējušo vīrusu, kā arī vakcīnu pārpilnību tirgū.[2][4] Ar 2024. gada 7. maiju Eiropas Zāļu aģentūra pēc ražotāja lūguma atsauca savu atļauju tās lietošanai.[5]

  1. «AstraZeneca COVID-19 Vaccine (AZD1222)». AstraZeneca. 2021. gada 27. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. janvāris. Skatīts: 2021. gada 7. marts.
  2. 2,0 2,1 «AstraZeneca to withdraw Covid vaccine» (en-GB). 2024-05-08. Skatīts: 2024-05-12.
  3. Dyer, Clare (2023-03-28). "Patients launch legal action against AstraZeneca over its covid-19 vaccine" (en). BMJ 380: p725. doi:10.1136/bmj.p725. ISSN 1756-1833. PMID 36977518.
  4. Melissa Davey. «AstraZeneca withdraws Covid-19 vaccine worldwide, citing surplus of newer vaccines». The Guardian (en-GB), 2024-05-08. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-12.
  5. «Vaxzevria (previously COVID-19 Vaccine AstraZeneca) | European Medicines Agency». www.ema.europa.eu. Skatīts: 2024-05-12.

Ārējās saites

labot šo sadaļu