Ribonukleīnskābe

lielmolekulārs organisks savienojums
(Pāradresēts no RNS)

Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS). RNS veidota no monomēriem (ribonukleotīdiem), kuru sastāvā esošā pentoze vienmēr ir riboze. RNS molekulām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā — transkripcijā un translācijā. Viena no RNS galvenajām funkcijām ir olbaltumvielu sintēze.[1] Daudziem vīrusiem RNS ir ģenētiskās informācijas nesēja.

Halobaktērijas Haloarcula marismortui ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā

Salīdzinājums ar DNSLabot

Atšķirībā no dezoksiribonukleīnskābes (DNS) molekulas ribonukleīnskābes molekulām ir vienkārša spirāle. Dezoksiribozes vietā ir riboze. Atšķirīgs ir arī bāzu sastāvs, kur timīna vietā ir uracils. DNS daudzums šūnā ir nemainīgs, bet RNS daudzums var stipri mainīties. To skaits stipri var būt lielāks, ja šūnā intensīvi norisinās olbaltumvielu sintēze.

RNS tipiLabot

Šūnās ir trīs tipu RNS, kas ir vienas DNS spirāles atsevišķu posmu komplementāri nospiedumi. Šie trīs tipi ir ribosomālā RNS (rRNS), transporta RNS (tRNS) un informatīvā RNS (iRNS vai mRNS, jo tiek saukta arī par matrices RNS).

Šūnās visvairāk ir rRNS, tas ir, aptuveni 90% no visa RNS. Citos avotos norādīts, ka to procentuālais daudzums šūnās ir no 50 līdz 80%.[2] Tas atrodas ribosomās, un tās molekula sastāv no 3000 līdz 5000 nukleotīdiem. rRNS molekulu masa ir no 1 līdz 1,5 miljoniem.

Aptuveni 10% no kopējā RNS daudzuma veido tRNS. Transporta RNS tiek saukta arī par šķīstošo RNS.[3] Tās molekula sastāv no 80 līdz 100 nukleotīdiem, bet molekulu amasa ir no 25 000 līdz 30 000. tRNS pārnes uz olbaltumvielu sintēzes vietu aminoskābes, un katrai aminoskābei ir savs tRNS, kas nozīmē, ka šūnā ir atrodami 20 veidu tRNS.

Vismazākais daudzums no RNS šūnās ir iRNS, aptuveni 1% no visa kopējā RNS daudzuma. Tas atrodas šūnas citoplazmā un arī šūnas kodolā. Kvalitatīvi iRNS molekulas ir dažādas. To molekulā var būt no 300 līdz 3000 nukleotīdu, bet molekulu masa ir no 100 000 līdz 1 000 000. iRNS satur informāciju par vienas noteiktas olbaltumvielas struktūru. iRNS pārnes informāciju no DNS uz olbaltumvielu.

AtsaucesLabot

  1. «Ribonukleīnskābe» (latviešu). Latvijas veselības portāls (emedicine.lv). Skatīts: 2020. gada 5. martā.
  2. Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R. : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1981.
  3. «Šķīstošā ribonukleīnskābe». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2020. gada 5. martā.

Ārējās saitesLabot